Foto – Timurs Subhankulovs

“Neesmu ātri nokaitināms, taču katram cilvēkam ir tāds brīdis, tāda robeža, kad rīcība pakļaujas emocijām. Un tā situācija izraisīja manī tieši šādu reakciju,” saka rīdzinieks Dainis Rūtenbergs, kurš pirmdien partijas “PCTVL” jeb Latvijas Krievu savienības organizētā piketa “Krimas atbalstam” laikā sabojāja Krievijas karoga kātu.

Tas gan nebijis vīrieša mērķis, viņš vēlējies Krievijas simbolu izraut no rokām un to aizvākt, tomēr karoga kāts izrādījies tik trausls, ka satverot pārlūzis. Uz piketu viņš negājis speciāli – pūli sastapis pa ceļam uz mājām. Redzot ainu, kad bars piketētāju ar Krievijas karogiem rokās nemitīgi izkliedz saukli “Rossija, Rossija!”, nesavaldījies un spontāni ļāvies emocijām. “Man nav jāklausās šādi saukļi un jāpieņem Krievijas karogu un Georga lentīšu vicinātāji! Diemžēl Rīgas dome atbalsta šo cirku un visatļautību Rīgas ielās,” strikts ir Dainis, kurš ir Kremļa ideoloģijas pretinieks un uzskata, ka piketētāji uzvedušies pārmēru bravūrīgi. “Tāda pati bija krievu uzvedība Krimā un, brīvi pieļaudami to arī Latvijā, mēs ļaujam viņiem iedurt dunci sev mugurā,” viņš spriež. Rīdzinieks ir vīlies Latvijas amatpersonu attieksmē pret Krievijas agresiju Ukrainā. “No vienas puses, viņi sakās esam pret, taču, no otras – nogaida ārpasaules reakciju un tad tai pieslienas. Daudzos gadījumos es būtu vēlējies daudz krasāku, konkrētāku viedokli un arī rīcību,” Dainis skaidro un uzteic Lietuvas prezidenti.

Valsts policija pret vīrieti sākusi kriminālprocesu par huligānismu, kas saistīts ar mantas tīšu bojāšanu. Policijas pārstāvis Toms Sadovskis norāda, ka tas uzsākts pēc Krimināllikuma 231. panta 2. daļas, kurā par minētajiem pārkāpumiem iespējamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods un policijas kontrole uz laiku līdz trim gadiem.

Dienās pēc piketa gan no saviem draugiem, gan cilvēkiem sociālajos tīklos Dainis saņēmis uzteikumus par drosmi. Viņaprāt, ar savu rīcību iedrošinās cilvēkus nebūt vienaldzīgiem pret šādiem izgājieniem, kā arī nekautrēties izteikt un parādīt savu nostāju. Tomēr daži arī nosodījuši rīdzinieka rīcību, dēvējot to par huligānisku, pat nelīdzsvarotu. Dainis nenožēlojot izdarīto, taču guvis mācību, kā citreiz rīkoties šādā situācijā, lai nepārkāptu likumu.

Dainis bija arī nesen notikušajā piketā pie Izglītības un zinātnes ministrijas par atbalstu izglītībai krievu valodā. Tur viņš aizgājis intereses pēc, lai redzētu sejā tos cilvēkus, kas iestājas par krievu skolām Latvijā, un dzirdētu viņu argumentus: “Neesmu jau krievu valodas nīdējs, taču neatzīstu uzskatu, ka tai ir jānosaka kādas privilēģijas Latvijā.”