“Valdībai nevajag ņirgāties!” Sporta sabiedrībā pretrunīga reakcija par ieviestajiem ierobežojumiem 1
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz šim komandu sporta spēlēs varēja risināties augstāko līgu sacensības, bet līdz ar ārkārtas situācijas ieviešanu ierobežojumi pastiprināti un viens no punktiem nosaka, ka tajās drīkst piedalīties tikai pilngadīgi profesionāli sportisti, kuriem ir līgums un kuri par to saņem atlīdzību. Tādējādi vairākiem čempionātiem jāiet ziemas miegā.
Kaimiņu brīvība
Futbola virslīga Latvijā ir profesionāls turnīrs un čempionātu varēs noslēgt. Arī visas sešas Latvijas basketbola vienības turpinās Latvijas–Igaunijas līgu.
“Manā uzskatā mums ir profesionāla līga, jo nav tā, ka pa dienu sēž ofisā un vakarā iet trenēties. Tādu spēlētāju, cik man zināms, nav,” “Latvijas Avīzei” sacīja Latvijas basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks, piebilstot, ka par spīti virknei neskaidrību viņi koncentrējas uz to, lai veiksmīgi turpinātu sezonu.
Latvijas Universitātes Sporta centra direktors Uģis Bisenieks atzina, ka visiem basketbola komandas spēlētājiem ir līgumi un viņi saņem atlīdzību – stipendijas, tiek segta studiju un dzīvošanas maksa.
Volejbolā lielākajai daļai Latvijas – Igaunijas čempionātā startējošo klubu esot līgumi ar spēlētājiem par atlīdzību, un Latvijas Volejbola federācija (LVF) uzdevusi šo jautājumu sakārtot, lai komandas var spēlēt. Tāpat kā basketbolā arī volejbolā apturēta Baltijas sieviešu līgas norise.
LVF ģenerālsekretāre Gunta Aizporiete uzskata, ka valdības noteikumos arī šoreiz atstāta vieta interpretācijām un nav viss līdz galam skaidrs – ja sportists par spēlēšanu saņem atalgojumu, taču strādā vēl arī citu darbu – vai viņš uzskatāms par profesionāli? “Nav saprotams, ko īsti gribam aizliegt un ko – atļaut, kāpēc ir tieši šādi noteikumi,” teica Aizporiete.
Kaimiņvalstīs sportistiem esot lielāka brīvība: “Lietuvieši šodien uzrakstīja – varam braukt un spēlēt, nav problēmu, jo esam augstākā līga un mums nav pašizolācijas prasību.
Igauņiem kopš paša sākuma nav bijis nekādu problēmu, ļoti viegli. Parasti sēžam “Zoom” konferencēs un Latvija ir vainīgā – nevar izbraukt, iebraukt, organizēt. Visu laiku mums nosacījumi. Bet viņi ir saprotoši un varam salikt kalendāru.”
Fiktīvi līgumi?
Latvijas hokeja čempionātā daudz ir pusprofesionāļu – paralēli hokejam arī strādā vai studē, un Latvijas Hokeja federācijas direktora Jāņa Straupes ieskatā viņi drīkst spēlēt. Vakar sapulcē ar klubiem tika pārrunāts, kā viss tiks organizēts, tostarp šobrīd aktuāls ir arī jautājums, kas notiks ar hallēm – ja valdības kompensējošie mehānismi būs liesi, kāda, iespējams, tiks aizvērta līdz ārkārtējās situācijas beigām, kas šobrīd iezīmēts 6. decembrī.
Futbola skolas “Metta” ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons pauda izbrīnu par noteikumiem – 17 gadus vecs jaunietis var piepelnīties, veicot palīgdarbus, piemēram, veikalā vai kafejnīcā, bet ar profesionālu līgumu futbolu spēlēt nevar: “Tas ir absurds! Mūsu vārtsargs Jānis Beks 1. novembrī atzīmēja 18 gadu jubileju – tātad pirms spēles treniņā viņš bija nāvējošā vīrusa pārnēsātājs, bet spēles dienā – vairs ne…
Cilvēki ir paklausīgi un apzinīgi, bet valdībai nevajag ņirgāties, jo rodas vēl lielāka pretestība pret pamatotiem ierobežojumiem.
Mēs esam gatavi atteikties no skatītājiem, nespēlēt jaunatnes čempionātu, zemākās līgas, bet neaiztieciet tos, kuri saistīti ar valsts godu un kuri saista savu dzīvi ar šo profesiju.”
Pirmā par vīriešu un sieviešu čempionātu apturēšanu vakar paziņoja Latvijas Handbola federācija. Arī Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons, vēl turpinot apzināt situāciju savā sporta veidā, pauda, ka, visticamākais, jāņem pauze.
Šobrīd aktuāls kļuvis jautājums, vai klubi var noslēgt ar spēlētāju līgumu par simbolisku samaksu, salāgojot minimālo algu ar stundu skaitu. Tādā veidā viegli varētu apiet sistēmu – ja ne visa komanda, tad par atsevišķiem spēlētājiem noteikti.
Pētersona skatījumā nebūtu pareizi meklēt caurumus noteikumos, jo ārkārtējās situācijas ieviešanas būtība ir pārtraukt dažādo sabiedrības grupu kontaktēšanos: “Ja esi sportists, kurš tikai brauc uz treniņiem, spēlēm, visa komanda ir vienā burbulī, bet, ja 20 dažādu darbu veicēji satiekas sportā, tas ir liels kokteilis, un, tā muļķojoties, varēsim bezgalīgi šādā režīmā dzīvot. Varbūt pat būs vēl stingrāki ierobežojumi, ka nedrīkst iet ārā, kā citās valstīs. Ne jau to mēs gribam.”
Federāciju atbildība
Edgars Severs, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors: “Sporta likumā profesionāls sportists ir ar darba līgumu, mēs esam nākuši pretim un paplašinājuši līgumattiecību veidus ne tikai ar darba līgumu, bet atlīdzības raksturs ir saglabāts, jo tikai tas apliecina to, ka tā ir profesionāla darbība, proti, darbība par atlīdzību.
Līgumi nedrīkst būt noslēgti tikai izskata pēc, to nosaka arī Civillikums, tiem jābūt patiesiem, jāveic arī nodokļu samaksa.
Ja līgumi noslēgti tikai izskata pēc un satur fiktīvas līguma pazīmes, tad tas jau ir Valsts ieņēmumu dienesta jautājums. Sekošana tam līdzi būs arī sporta federāciju un sacensību organizatoru atbildība.”
