ST ierosina lietu par tautas nobalsošanas ierosināšanas slieksni 0
Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par tautas nobalsošanas likuma normām, aģentūru BNS informēja tiesas pārstāve Līna Kovaļevska.
Lieta ierosināta pēc 20 “Saskaņas centra” (SC) deputātu iesnieguma, kuri uzskata, ka likumā paaugstinātais parakstu slieksnis – 30 tūkstoši, bet nākotnē – desmitā daļa vēlētāju – ir pārāk augsts.
Deputāti uzskata, ka tādējādi ir būtiski sašaurinātas Latvijas pilsoņu iespējas tieši īstenot Satversmē noteiktās likumdošanas tiesības. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka šāds ierobežojums nav leģitīms.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 4.maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 4.augusts.
Jau ziņots, ka Saeimas vairākums jūlijā nolēma, ka turpmāk referendumu ierosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē pirmajā parakstu vākšanas kārtā būs nepieciešami 30 tūkstoši parakstu līdzšinējo 10 tūkstošu vietā. Otro kārtu rīkos Centrālā vēlēšanu komisija. Ja parakstās desmitā daļa vēlētāju, notiek tautas nobalsošana.
Savukārt no 2015.gada likumprojektu iniciatoriem par saviem līdzekļiem būtu jāsavāc desmitā daļa vēlētāju parakstu, lai par kādu likumdošanas iniciatīvu notiktu tautas nobalsošana. Pēc trim gadiem plānots atteikties no parakstu vākšanas otrā posma.
Saeima šādus grozījumus likumā iekļāva pēc divvalodības referenduma. Taču darbs pie likuma grozījumiem sākotnēji tika sākts, lai iekļautu tajā regulējumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvām, kas Eiropā stājās spēkā pērn no 1.aprīļa. Tas nosaka procedūru, kā sabiedrība var iesaistīties Eiropas Savienības politikas veidošanā.
