Stādām pirtsdārziņu! 0
Kurš gan nezina, kas ir puķu dārzs, augļu dārzs, akmensdārzs? Būtu labi, ja tikpat ierasts kļūtu arī pirtsdārzs. Tas noderīgs pat tiem, kuriem savas pirts nav un dārza vietā tikai neliela dobe. Jo pašu aprūpētiem veselības augiem vērte gan brokastgalda tējas krūzē, gan kā audekla maisiņā iepakotai piedevai vannas ūdenim.
Konsultēja Aelita Vilde-Batņa, pirtniece
Taka, pa kuru Laima staigā
Katrā mājā, kur ir pirts, agrāk vai vēlāk rodas vajadzība pēc cauru gadu pieejama izejmateriāla veselības stiprināšanai un skaistuma kopšanai. Lai viss, kas nepieciešams slotiņām, beržamajiem vīkšķīšiem, pirts gariņam, skrubīšiem, skalošanas uzlējumiem, kāju vanniņām, sejas maskām, ķermeņa aplikācijām, tējām un telpu enerģētiskai attīrīšanai, ikreiz pie rokas. Ja līdzās atrodas pļava, upmala vai mežs, kur šim nolūkam izmantojamā augu daudzveidība rodama savvaļā un arī laika savākšanai pietiek, varbūt pat nevajag domāt par īpašu augu izlasi mājas pagalmā. Tomēr latviešiem ierasts, ka, ejot no istabas uz pirti, katrai pēršanās reizei piemērotāko var paņemt turpat celītes malā.
Pirtstaka nav tikai celiņš līdz miesas un gara svētnīcai, bet labas auras nodrošinātāja visai mājai, enerģētiskās sasaistes dzijtiņa ar sievišķā aspekta sargātāju un stiprinātāju Māru. Tās staigātājiem vesels augums, bet sētā labklājība. Bērni dzimst viegli un neslimo, izauguši neaizmirst ceļu uz tēva māju.
Bet līdzās sakoptai un tīrai pirtstakai iederas ar mīlestību veidots pirtsdārziņš.
