“Treneris man komandas priekšā pateica, ka es viņam vairs neesmu vajadzīgs.” Karašausks cer reiz atkal atgriezties valstsvienībā 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas futbolā sadalītas aizvadītā gada laureātu balvas, tikmēr jau ilgāku laiku gandrīz vai aizmirsts ir Artūrs Karašausks, kurš pārstāv Kipras čempionāta pastarīti Ahnas “Ethnikos”.
Nepildīja solījumu
Iepriekšējo sezonu Karašausks sāka “Liepājā”, nospēlējot pirmos desmit mačus (četri gūti vārti), bet pēc tam vairs netika iekļauts pieteikumā.
“Negribas uz āru iznest notikušo, bet (galvenais treneris) Dmitrijs Mološs man komandas priekšā ģērbtuvē pateica, ka es viņam vairs neesmu vajadzīgs. Uzskatu, ka esmu viens no spēlētājiem, kas viņam pagarināja darbu Liepājā. Protams, iekļūšana Eirokausos bija visas komandas nopelns, bet mēs ar Dodo paveicām ļoti labu darbu, lai tas notiktu. Un beigās tā izrīkoties ar cilvēku, kas nes rezultātu… Lai tas paliek uz viņa sirdsapziņas,” “Latvijas Avīzei” saka nepilnus 30 gadus vecais uzbrucējs.
Viņš atzīst, ka nesaskaņas ar treneri briedušas, bet nav bijušas saistītas tieši ar futbolu. “Viņš bija devis vienu solījumu un to neizpildīja. Piegāju un pateicu, uz ko reaģēja ar manis nosūtīšanu pie dublieriem. Tas bija, šķiet, maija beigās – bija izlašu pauze Baltijas kausam. Arī es kaut ko biju solījis, to izpildīju.”
Tieši pēc Artūra Karašauska došanās prom “Liepājā” mainījās treneri, ierodoties serbu speciālistam Nebojšam Vigņevičam, kuram izdevās kardināli mainīt komandas rezultātus.
“Ja zinātu, ka būs trenera maiņa, visdrīzāk, nekur nebrauktu, domāju, ka atgrieztos galvenajā komandā. Ar vadības cilvēkiem nekādu problēmu nebija, arī ar prezidentu (Oļegu Hramovu) varējām apsēsties un atklāti parunāt. Žēl, ka nesagaidīju, ļoti gribēju Eirokausos uzspēlēt, kas nāca tik grūti. Sāpīgi, ka tieši pirms tam tevi izmet no komandas,” teic Karašausks, piebilstot, ka viss tomēr notiek uz labu un viņš ir gandarīts, ka radās iespēja izbaudīt futbolu ārzemēs.
Labs līmenis
Kiprā nokļūt palīdzēja aģents Aleksandrs Čekulajevs, bijusi saruna ar “Ethnikos” galveno treneri, tāpat Igoru Tarasovu, kurš arī pārstāv Ahnas vienību. Vienošanās panākta ātri, liepājnieki palaiduši bez problēmām. Līgums ir spēkā vēl uz pusotru gadu.
Artūrs Karašausks “Ethnikos” sastāvā Kipras čempionātā debitēja augusta izskaņā, bet pēc otrās spēles treniņā guva potītes savainojumu un nākamā reize, kad tika laukumā, bija vien novembra izskaņā. Šajā laikā neveiksmīgi spēlējošajai komandai mainījās treneri, par galveno kļūstot spānim Dāvidam Badijam, kurš strādājis “Barcelona” jauniešu sistēmā, bijis Turcijas “Fenerbahce” trenera asistents.
Latvietim ar viņu izveidojušās labas attiecības, tagad nospēlējis septiņus mačus pēc kārtas: “Ļoti interesants treneris, aizraujošs spēles stils, kāds man patīk. Turcijā visas komandas mēģina spēlēt tehnisku futbolu, pa zemi kombinēt, viena divas komandas tikai spēlē primitīvu futbolu. Temps Kipras čempionātā ir ātrs, viens no stiprākajiem turnīriem, kādā esmu spēlējis.”
Kazakevičam nevajadzīgs
Viņaprāt, Ahnas komanda, kas Kipras čempionātā atrodas pēdējā, 12. vietā, Latvijas virslīgā noteikti būtu četriniekā, varbūt pat cīnītos par čempionu titulu: “Jā, Kiprā ejam pa lejasgalu, bet, ja redzētu pēdējās spēles spāņu trenera vadībā, rezultāts nav atbilstošs. Ar viņu visa spēle pilnībā mainījās, esam kļuvuši daudz interesantāki.”
Artūrs Karašausks deviņos aizvadītajos mačos pie vārtu guvuma nav ticis, šobrīd viņš vairāk spēlē zem uzbrucējiem un piedalās saspēles veidošanā. Pie pozīcijas esot jāpierod, iepriekšējo reizi tādā spēlējis vēl jaunieša vecumā “Olimpa” rindās.
“Nav tā, ka man noteikti jāgūst vārti, es vairāk koncentrējos uz komandas spēli un rezultātiem. Protams, gribas iesist, bet mani tas neuztrauc. Galvenais ir rezultāts, agrāk vairāk domātu par savu statistiku. Man nav 20 gadi, lai sev liktu spiedienu. Ja izdodas paveikt kaut ko labu, radīt momentus, tas ir patīkami – esmu atnesis 11 metru soda sitienu, noraidījumu pretiniekam. Izveidot momentu partnerim man tagad ir daudz interesantāk nekā gūt vārtus,” tā Artūrs Karašausks.
Priekšā vēl daudz spēļu, bet komandai būs grūti izvairīties no izkrišanas uz zemāku līgu – šāds liktenis piemeklēs divas vājākās vienības. Artūrs gan ir optimists un uzskata, ka ar spāņu treneri rezultāti uzlabosies:
“Ambīcijas man kā spēlētājam vienmēr ir augstas, tas ir citādi, kad cīnies par pirmajām vietām, iekļūšanu Eirokausos. Man katrā spēlē gribas uzvarēt. Labi, ka ir kauss – tā ir iespēja kaut ko sasniegt. Psiholoģiski gan es sevi nesitu, treneris tagad mums šajā ziņā ļoti palīdz, interesanti video, treniņu process. Tas mums iedod pārliecību, ka varam.”
Latvijas izlases sastāvā Artūrs Karašausks līdz šim pēdējo reizi spēlēja 2019. gada oktobrī pret Poliju. Nākamā gada ievadā valstsvienības grožus pārņēma Dainis Kazakevičs, kuram viņš nav vajadzīgs, melns kaķis šajās attiecībās ir pārskrējis kopš U-21 izlases laikiem. Arī jaunajā amatā Kazakevičs ar Karašausku nav sazinājies.
Artūrs cer, ka reiz atkal atgriezīsies valstsvienībā, kuras kreklu vilcis 25 spēlēs, gūstot vienus vārtus. Debiju viņš piedzīvoja jau 2010. gadā 18 gadu vecumā.
