Foto – Anda Krauze

FOTO: Steļļu valdniece Inta Jansone 0

Tautisko brunču, dvieļu un segu audēja INTA JANSONE ir spilgts paraugs tam, ka iespējams piepildīt sapni, ja vien to ļoti vēlas un pietiek uzņēmības un pacietības pārvarēt grūtības. Pirms divpadsmit gadiem viņa neprata aust un nebija pat mazākās sapratnes, kāda funkcija ir katrai steļļu detaļai. Toties tagad viņa ir noaudusi tautiskos brunčus daudzām Dobeles novada dejotājām un Dobeles Valsts ģimnāzijas koristēm, palīdzējusi cilvēkiem tikt pie sava tautastērpa.

Noturīga interese

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Spēcīgs vējš no ceļa nopūš automašīnu 2
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
23 stundas
Lasīt citas ziņas

Lietišķā māksla Intai vienmēr šķitusi apbrīnas vērta. No Dobeles braukusi uz Rīgu teju uz visām lielākajām izstādēm, visilgāk uzkavējoties pie austajiem darbiem – gobelēniem, galdautiem, dvieļiem vai tautiskajiem brunčiem. – Šie darinājumi man ļoti patika, taču pat prātā nenāca, ka es kaut ko tādu varētu noaust, jo šķita pārāk sarežģīti. Tāpēc gadiem ilgi biju tikai skatītāja un jūsmotāja.

Tomēr vēlme iemācīties pašai aust neesot mazinājusies. – Aptuveni 2000. gadā iegāju Tautas lietišķās mākslas studijā “Avots” un dalībniecēm, kā arī vadītājai, pieredzējušajai audējai Ernai Embovicai (nu jau viņa ir viņsaulē) teicu, ka gribu iemācīties aust. Uzzinot, ka man nav absolūti nekādu audējas prasmju un zināšanu, tiku atraidīta. Laikam neviens nevēlējās ar mani ņemties. Kad pēc pāris gadiem nomainījās studijas vadītāja, tika veidota jauno audēju grupa. Mana stunda bija situsi. Pirms 12 gadiem pirmo reizi apsēdos uz steļļu sola.

CITI ŠOBRĪD LASA

Inta uzsver: lai pievērstos aušanai, ar interesi vien par maz. Pirmām kārtām jāzina steļļu uzbūve un jāsaprot, kāda ir katras detaļas funkcija. Tāpat jābūt milzīgai pacietībai, rūpīgumam, asam prātam un spējai koncentrēties. Šīs īpašības nepieciešamas, lai varētu uzzīmēt tautisko brunču vai cita izstrādājuma tehnisko rakstu un audumu pareizi iekārtot stellēs. Ja kļūdās kaut vai par vienu diegu, raksts nojūk, tad kļūda jāizlabo un darbs jāsāk no jauna.

Pacietīgu un prasmīgu sievu laukos netrūkst, Inta ir pārliecināta, tāpēc audēju skaits Latvijā nesaruks. Mainās paaudzes, vecās audējas aiziet viņsaulē vai arī cienījamā vecuma dēļ vairs neauž, bet aušana nezaudē popularitāti. Daudzām patīk to darīt, vai arī māte vai vecmāmiņa prasmi nodevusi nākamajai paaudzei. Ne vienai vien aušana kļuvusi par iztikas avotu. – Diezgan daudziem mājās ir stelles. Varbūt kādu laiku tās noliktas bēniņos vai šķūnītī, bet, redzot, ka šodien arvien vairāk tiek novērtētas pašaustas lietas, stelles velk ārā no pažobeles.

Inta savējās nopirkusi no Tautas lietišķās mākslas studijas “Avots” kādreizējās dalībnieces, kura vairs neauž. Dobelniece īsti nezina, vai Latvijā kāds meistars prot uztaisīt stelles, taču Igaunijā un Somijā gan esot ražotnes, kur to dara.

Katram savu tautastērpu

Latvijā sākusies tautastērpa renesanse. Pamazām atdzimst tradīcija tajā posties lielos godos – kāzās, nozīmīgās jubilejās, Dziesmu svētkos, vasaras saulgriežos un citkārt. Inta uzsver, ka tautastērps nekad nav bijis ikdienas apģērbs, bet gan goda drānas! Turpinot viņa saka – kopš Dziesmu un deju svētku kolektīvu tautiskos brunčus, kreklus, ņieburus un sagšas vērtē labākie speciālisti, dejotāji un koristi lielāku vērību pievērš tautastērpa kvalitātei. Būtiska loma tā atdzimšanā ir Latvijas Nacionālā kultūras centra īstenotajam projektam “Katram savu tautastērpu”. Virsuzdevums – ceļā uz Latvijas simtgadi iedzīvināt tautastērpa valkāšanas tradīciju. Tas ir dzīvs mantojums un latviskās identitātes simbols, ko nodot nākamajām paaudzēm.

– Pie manis ir nākuši ar vecvecmāmiņas tautisko brunču fragmentu, lai es pēc šā parauga uzaužu konkrētajam novadam raksturīgo audumu. Tad man jāveic gluži vai restauratora darbs, jo pēc šā parauga jāuzzīmē raksta tehniskais zīmējums, lai to ieaustu audeklā, – skaidro pieredzējusī amata meistare. – Tautastērps vai pat kāda daļa, piemēram, brunči, nav rokdarbs viendienītis kā, piemēram, cepure, ko uzada pāris vakaros un parasti nēsā vienu sezonu. Tā ir pamatīga vērtība, kas kalpo vairākām paaudzēm!

Inta smej, ka uz viņu nevarot attiecināt teicienu par kurpnieku, kas pats palicis bez apaviem. Viņa sev uzmeistarojusi krāšņu Zemgales novada tautastērpu. To velkot mugurā ne vien godu reizēs, bet arī Dobeles jauktā kora “Septiņi sapņi” uzstāšanās reizēs.

Pirms tiek pie medusmaizes

Sēšanās stellēs esot medusmaize, pie kuras tiek, kad paveikti apjomīgi priekšdarbi. Vispirms jābūt skaidrībai, ko grib aust – brunčus, segu, dvieli, galdautu vai lupatu deķi, jo no tā atkarīgs, kādus diegus vai dziju ņemt, cik daudz velku vilkt. Pēc tam ķeras pie tehniskā zīmējuma jeb, kā saka Inta, audumu dabū uz rūtīm.

– Uz rūtiņu papīra uzzīmēju rakstu, piemēram, puķīti, kas jāieauž tautisko brunču audumā. Tad zinu, cik nīšu kārtās veidosies raksts, kādā secībā vajadzēs mīt paminas, – viņa nedaudz paver priekškaru aušanas pasaulē. – Atkarībā no vajadzīgā blīvuma izvēlas metāla šķietu, caur kura zobiņiem velk cauri diegus jeb velkus, kas veido auduma pamatni. To dara ar tamboradatu vai speciāliem āķīšiem. Jo smalkāks aužamais, jo smalkāks šķiets jāliek stellēs. Piemēram, tagad aužot lina dvieli, stellēs ir ievietots 74. numura šķiets. Tas nozīmē, ka auduma centimetrā ir 7,4 diegi, savukārt metrā – 740 diegu. Aužot dreļļa tehnikā, metru platam galdautam jāievelk ap 3000 diegu! Turklāt katrs diegs vispirms jāievelk nītī un pēc tam cauri šķietam. Tāpēc varu teikt, ka caur savām rokām vairākkārt izlaižu tūkstošiem pavedienu.

Aužot lina dvieļus, galdautus un sedziņas, gan velkiem (auduma pamatne), gan audiem (pavediens atspolē, kas tiek slidināta caur velkiem) izmanto lina diegus. Savukārt tautiskajiem brunčiem stellēs ievelk kokvilnas diegus, bet atspolē ver vienkārtīgu aitas vilnas dzijas pavedienu. Ar vilnas dziju nav problēmu, tā skaistos toņos nopērkama salonā “Tīne” Limbažos, taču lina diegus Latvijā neražo, tāpēc jābrauc pirkt pie kaimiņiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Uz rāmja uzliek velkus nevis vienam, bet gan divpadsmit vai trīspadsmit brunčiem. Lai noaustu un sašūtu rakstainu Zemgales brunci, paiet pāris nedēļu. Kad vajadzējis Dobeles dejotājus un dziedātājus sapost Dziesmu un deju svētkiem, strādājusi gluži kā mehāniskās stelles. Pabeidzot darbu, šķitis, ka nevarēs atliekties taisna. Bijusi tik liela pārpūle, ka divus mēnešus vajadzējis atpūsties. Aušana ir smags fizisks darbs, atzīst Inta.

Pirmo viņa noaudusi dekoratīvo spilvendrānu, pēc tam – plecu lakatu, un tad jau maisam gals bijis vaļā. Kad vaicāju, cik ilgs laiks pagāja, kamēr iemācījusies to visu noaust, enerģiskā dobelniece atbild, ka īsti nemaz nezina. Pamatiemaņas apguvusi gada vai pat ilgākā laikā, bet patiesībā dažādus aušanas knifus varot mācīties visu mūžu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
MB
Madara Briede
Praktiski
Cik ilgi Latvijā būs derīgs vakcinācijas sertifikāts? Izmaiņas stāsies spēkā jau 15.februārī 66
20 stundas
Pannā gatavoti siera plācenīši
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Puisītis ar dēmonisko skatienu: 20.gadsimta beigu modernie “dekori”. Vai tavās mājās tāds bija? 8
22 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni 166
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Spēcīgs vējš no ceļa nopūš automašīnu 2
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Stāvoklis ir smags. Viņš ir reanimācijā”: brāļi pastāsta, kāds ir šefpavāra Mārtiņa Rītiņa veselības stāvoklis 22
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā plūdu draudu dēļ iedzīvotājus aicina būt gataviem evakuācijai. Kurās apkaimēs pastāv lielākais plūdu risks?
18 stundas
Lasīt citas ziņas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kā pareizi sildīt telpu – lēni un pakāpeniski vai strauji? Kas draudzīgāk maciņam? 5
4 dienas
Ātrā pica: mīklas vietā – bagete!
4 dienas
AJ
Avita Jasliņa
Praktiski
Dārznieks atbild: ko darīt ar tūjām, ko “salauzis” sniegs? 4
4 dienas
Pupiņu zupa ar rīsiem
4 dienas
LE
LETA
Ziņas
VID atgādina par kādu deklarāciju, kas jāiesniedz līdz 17. janvārim. Vai tā jāiesniedz visiem iedzīvotājiem? 39
6 dienas
AJ
Avita Jasliņa
Praktiski
Lapu kokaugi aug ātrāk, skujeņi – lēnāk: kurš dzīvžogs ir labāks? 4
5 dienas
LE
LETA
Ziņas
Saslimstība kāpj: pirmdien atklāts līdz šim lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits 4
20 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tieslietu ministrs rosina par rupju kārtības traucēšanu ar nepatiesu ziņu izplatīšanu sodīt ar dažiem gadiem cietumā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Latvijas valsts ceļi”, iespējams, vērtēs nepieciešamību apziņot ceļu lietotājus par ekstremāliem braukšanas apstākļiem
37 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Laima Vaikule pastāsta, kur Rīgā viņa strādāja tad, kad vēl nebija populāra dziedātāja
41 minūtes
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Skolotāja patika vai nepatika pret skolēnu, atzīmju dāvināšana, subjektīvs redzējums… Vai realitātē vienoti vērtēšanas kritēriji vispār iespējami?
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 revakcinēti gandrīz 30% vakcinācijas procesu noslēgušo iedzīvotāju
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik un kādi sportisti Latviju varētu pārstāvēt Pekinas olimpiskajās spēlēs?
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valainis rosina apkures cenu pieauguma dēļ piešķirt vienreizēju 200 eiro pabalstu pensiju saņēmējiem 82
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Pagaidām tiksim galā, bet kā būs tālāk?” Rīdzinieks dalās ar pieaugošajiem rēķiniem 19
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Perevoščikovs: Covid-19 Latvijā izplatās ļoti strauji, taču ir arī dažas labas ziņas 129
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Es to ne mirkli nenožēloju,” Navaļnijs pēc gada cietumā par atgriešanos Krievijā 61
23 stundas
LA
LA
Ziņas
Viktors Runtulis: “Antikovidnieki” ir kā ticība un ticīgu cilvēku tu nepārliecināsi! 113
1 diena
Pannā gatavoti siera plācenīši
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Kambala pārliecināta, ka ārējais skaistums jāsaglabā arī mākslīgi: “Lai justos labi, priecētu apkārtējos un iedvesmotu citus!”
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Nebeidzamais stāsts: princis Harijs draud iesūdzēt tiesā Lielbritānijas valdību
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā konstatēti šogad pirmie putnu gripas gadījumi savvaļas putniem
12:57
LE
LETA
Ziņas
Par EP priekšsēdētāju ievēlēta Roberta Metsola
12:48
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas vienkārši daudziem cilvēkiem būs nepanesami!” Deputāts par to, ka šī ir lielākā enerģētikas krīze, kādu Latvija ir piedzīvojusi
12:40