Strādāt tikai četras dienas?! Vācijā domā par darba nedēļas saīsināšanu 1
Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijā diskutē par četru darbdienu nedēļu kā risinājumu tieši Covid-19 krīzē, ko atbalsta arī darba ministrs Hubertus Heils. Vairums darba devēju un ekspertu šo ideju kritizē.
Advokāti piektdienās mājās
Debešķīgi. Cita dzīves kvalitāte. Tā Daniela Stolla novērtē to, ka jau gadu advokātu birojā “Rose&Partners” piektdienas ir brīvas.
Sekretāre runā saulaini, un tikpat starojošs ir kungs, ar kuru viņa savieno, – Bernfrīds Rose, kuram pieder advokātu birojs ar piecām filiālēm dažādās Vācijas pavalstīs. Jaunā četru dienu darba nedēļa ir tieši viņa ideja.
“Man ir trīs bērni: piecus, astoņus un desmit gadus veci. Pēc jaunākā piedzimšanas es sapratu, ka vēlos vairāk būt ar ģimeni,” stāsta Rose. Sagatavošanās ilga pāris gadus, jo tika izsvērts, kā organizēt darbu. Darba stundas nepagarināja, tās ir 30 nedēļā, vienīgi klientiem sākumā bija jāpārorientējas, ka piektdienās nav iespējamas tikšanās.
“Ja mums kopumā būtu mazāki ieņēmumi un nebūtu rezervju, mēs šādu lēmumu īstnot nevarētu,” stāsta Rose.
To, vai augusi produktivitāte, viņš nevar spriest. Tas arī nav mērķis – galvenais, ka darbinieki ir motivēti un ļoti priecājas par piektdienu kā brīvdienu. “Es pats arī, taču visvairāk – mani bērni, kuri zina, ka piektdienās tētis būs mājās,” saka Rose.
Beķerejas strādā septiņas dienas
Advokātu biroja darba laiku ir iespējams saīsināt, kā arī darbu paņemt līdzi uz mājām, bet mazās piparbodītes un beķerejas gan ne.
“Aleksander Feinkost” delikatešu veikala saimniece Singa Diseldorfā rauc pieri: “Kāāāās? Atkal kāds runā par četrām darbdienām? Un kas tad par to maksās? Vācija jau tā šobrīd ir krīzē, tik daudzi cilvēki ir bez darba.”
Singa ir absolūti pret un nedomā, ka vācieši brīvajā piektdienā tieši dosies ielās iepirkties. Viņi to jau tradicionāli dara sestdienās, jo svētdienās veikali slēgti, atvērti tikai restorāni un kafejnīcas.
“Brīvajās dienās cilvēki tiešām ir mājās. Es redzu to pēc katras valstī noteiktās svētku brīvdienas – mums ieņēmumos ir kritums. Taču īre jāmaksā tajā pašā apmērā neatkarīgi no dienu skaita mēnesī,” saka saimniece. Viņas franšīzes delikatešu veikala īre ir 6000 eiro mēnesī.
Pāris metrus tālāk no delikatešu veikala mīt vietējo iemīļots puķu veikaliņš “Blumen Krantzer”. Tas darbojas kopš 1970. gada. Pat kases aparāts tajā ir kopš pirmsākumiem, un, lai dabūtu čeku, tas tiek darbināts ar rokas kustību līdzīgi kā spēļu automāts. Veikaliņa izveidotāja ir Irēne Krancere, kura nesen nosvinējusi 78 gadu jubileju un uzņēmuma pārvaldīšanā nepiedalās, jo to dara meita Daniela.
Darbdienas pēcpusdienā Kranceres kundze palīdz izkārtot veikalā pievestos ziedus un par saīsināto nedēļu smaida – gadiem dzirdot šo ideju.
“Mūsu salons pāris stundas strādā arī svētdienās. Tā kā šis ir ģimenes uzņēmums, visa dzīve ir ap to un mēs stundas neskaitām. Četru darbdienu nedēļa nav laba nevienam, kurš ir pašnodarbinātā statusā,” saka kundze. Viņa nesaka kategorisku nē, taču – ne šobrīd.
Covid-19 krīzē cilvēki kādu laiku vienkārši nenāca ārā no mājām, tāpēc uzņēmumam neklājas spoži. Cilvēki joprojām neraujas uz dzimšanas dienām, neprecas kā agrāk, līdz ar to restorāni nepasūta puķu kompozīcijas.
Bēres nav plaši apmeklētas, un pušķi arī nav dienas kārtībā. “Taču mani priecē tas, ka pavasarī Diseldorfas balkoni kļuva aizvien krāšņāki, cilvēkiem bija tam laiks,” saka Krancere.
No arodbiedrību idejas līdz politikai
Ideja par četru dienu darba nedēļu meklējama “IG Metall”, kas ir viens no lielajiem metālapstrādes uzņēmumiem Vācijā. Darbinieku arodbiedrībā ir ap diviem miljoniem biedru. Pandēmijas dēļ pārdošanas apjomi nozarē samazinājušies, tāpēc “IG Metall” priekšsēdētājs Jorgs Hofmanis “Süddeutsche Zeitung” dalījies ar ideju esošo darbu sadalīt starp strādniekiem.
Šo “IG Metall” ideju ātri uzķēra kreiso partijas politiķi, un tās Bundestāga deputāte Katja Kipinga uzskata, ka tieši šobrīd ir īstais brīdis.
Cilvēki būšot laimīgāki un veselāki. Viņai ir daudz pretinieku. Darba devēju apvienības jau paziņojušas, ka ir pret šo ideju.
Diskusijā iesaistījies Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW) prezidents Marsels Fratžers, sakot – ja, samazinoties darba laikam un sasniegumiem, algas tiks atstātas sākotnējās, cietīs uzņēmums un ieguldītāji.
“Četru dienu nedēļai ir jēga tikai tad, ja atsakās no algu izlīdzināšanas,” saka Fratžers. Kritiski par saīsināto darba laiku “Frankfurter Allgemeine Zeitung” izsakās Vācijas Darba devēju asociācijas vadītājs Stefens Kampeters: “Mēs šo krīzi pārvarēsim, ja vairāk strādāsim, – tā radīsies pārticība un drošība.”
Savas simpātijas četru dienu nedēļai ir īsi paudis arī darba ministrs Hubertus Heils, norādot, ka tas ir iespējams, ja “par to vienojas visas iesaistītās puses, visi sociālie partneri un arodbiedrības. To nevar izlemt politiķi.”
Komentētāja Brigita Maršala no “Rheinische Post” to komentē šādi: “Mazāk strādāt, vairāk pelnīt – tas ir miljoniem cilvēku sapnis.
Īstenot to šobrīd būtu nejēdzīgi. (..) Tā kā darba ministrs šo “IG Metall” priekšlikumu skaļi atbalsta, viņš apzināti ignorē nerakstītu likumu, ka darba laiki un cenu politika ir tarifu regulatora kompetence. Viņa izteikumi skaidrojami ar vēlēšanu tuvošanos.” Tās paredzētas Vācijā nākamgad.
Mazāk slimības lapu
Taču diskusijas nerimst. Kipinga atsaucas uz kādu eksperimentu Japānā “Microsoft” birojā, kur 2300 darbinieki izmēģināja četru dienu nedēļu ar algu izlīdzināšanu. Darbinieku produktivitāte pieauga par 40%. Nav teikts, vai viņi bija laimīgāki.
Taču veselības uzlabojumi gan ir pierādīti: Federālās Vācijas darba drošības institūcijas (BAuA) pētījums rāda: strādājot īsākas darba stundas, ir mazāk muguras sāpju, sirds infarktu un miega traucējumu. Tātad arī mazāk slimības lapu.
Darba psihologs Tomass Rigoti no Maincas uzskata, ka viss izklausās skaisti līdz brīdim, ja vien tās četras darbdienas cilvēkiem nav jāstrādā līdz izsīkumam un milzu stresā. “Tas darba ņēmēju nepadara produktīvāku. Tad tiešām vajag trešo brīvdienu, lai atkoptos. Turklāt desmitajā darba stundā mazinās koncentrēšanās spējas,” saka Rigoti.
Vairāki jaunuzņēmumi strādā 36 stundas nedēļā, pagarinot darbdienu līdz 9–10 stundām, un tad piektdiena ir brīva.
Bundestāga žurnāliste Eva Kvebeka uzskata, ka “IG Metall” ideja nav risinājums: sadalīt darba pienākumus lielākam cilvēku skaitam, atstājot algas tās pašas. “Šobrīd Vācijā nedrīkst strādāt mazāk. Ir jādomā kopumā, kā padarīt darba laiku elastīgāku, lai cilvēki ir laimīgāki un ģimenes kopā pavada vairāk laika, taču – ne tagad.”
Kvebeka norāda, ka Vācija arī ir krietni iekavējusi digitalizāciju – ja tā būtu labāka, tad varētu vairākās jomās domāt par saīsinātu darbdienu, jo viss notiktu ātrāk.
