“Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ…” Augstskolas studentus uzņem ar rezervi 0
Kā jau pēdējos gados ierasts, arī šogad augstskolām pamatuzņemšanā nav izdevies aizpildīt visas valsts finansētās studiju vietas. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan saka: tas, ka augstskolas joprojām aicina pieteikties valsts apmaksātām studiju vietām, nenozīmē, ka šādu vietu brīvu daudz.
Lielākais atbirums – STEM jomā
“Tas, ka augstskolas publiskajā saziņā izmanto ziņu par pieejamām budžeta vietām, ir vērtējams kā studējošo piesaistes paņēmiens, nevis fakts, ka patiešām ir daudz neaizpildītu budžeta vietu,” apgalvo IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece.
Viņa paskaidro: augstskolas parasti uzņem vairāk studējošo budžeta vietās, nekā to faktiski ir, rēķinoties ar to, ka daudzi studenti mācības pārtrauc jau pirmajā kursā.
Studenti pārtrauc studijas visās studiju programmās, vismazāk – medicīnas jomā, kur jau sākotnēji ir augsts konkurss (neraugoties uz to, ka tieši šajā studiju jomā ir visvairāk valsts piešķirtas budžeta vietas), bet arī tur studijas pārtrauc ap 10 procentiem, vidējs studiju pārtraukšanas gadījumu skaits ir sociālajās zinātnēs – ap 15 procentiem, bet visaugstākais tas ir tā saucamajās STEM jomās, kurās var apgūst dabaszinātnes un inženierzinātnes, – ap 20 procentiem.
“Tie nav Latvijai unikāli skaitļi, tie ir visai līdzīgi arī citur pasaulē. Tādēļ augstskolas uzņem vairāk studējošo, nekā tām ir piešķirtas budžeta vietas, rēķinoties ar studiju pārtraukšanas gadījumiem,” norāda D. Laipniece.
Potenciālos studentus ar rezervi augstskolas uzņem arī tāpēc, ka studiju līgumu noslēgšana notiek vēl arī septembrī un šobrīd nav skaidri zināms, cik no tiem, kas iestājās, noslēgs līgumu un uzsāks studijas.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Uzņemšanas komisijas vadītāja Inesa Bušovska norāda uz augstskolu centieniem uzņemt studentu rezervi: “Būtībā budžeta vietu aizpildīšanas plāns ir izpildīts. Taču, tā kā daļā studiju programmu katru gadu ir liels atbirums, uzņemam studentus ar rezervi.” Vienlaikus RTU cīnās pret šo lielo atbirumu: ieviešot papildnodarbības sarežģītākajos studiju kursos un uzticot vecāko kursu studentiem kā mentoriem palīdzēt pirmkursniekiem.
Situācija ir mainīga
Par to, cik daudz šobrīd ir brīvo valsts apmaksāto studiju vietu, augstskolās runā nelabprāt. Iemesls: uzņemšana joprojām turpinās un situācija kuru katru brīdi var mainīties. Tikai LU atklāja, ka pagājušajā ceturtdienā pamatstudiju programmās joprojām bija pieejama pat 101 valsts apmaksātā studiju vieta. Kāds ir brīvo vietu sadalījums starp studiju programmām, LU Studentu servisa departamenta vadītājs Jānis Saulītis neatklāja tieši mainīgās situācijas dēļ.
Tomēr augstskolās neslēpj, ka vairāk brīvo studiju vietu ir dabaszinātņu studiju programmās, taču dažviet brīvās studiju vietas ir arī tehniskajās un humanitārajās studiju programmās.
Salīdzinoši daudz brīvo studiju vietu ir skolotāju studiju programmās.
Piemēram, LU nav aizpildītas piešķirtās budžeta vietas studiju programmā “Fizika”, “Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju skolotājs”, “Vācu valodas skolotājs”. J. Saulītis vērtē: tendences, kuras tad ir tās nepieprasītākās programmas, pēdējo gadu laikā nemainās.
Daugavpils Universitātē (DU), tāpat kā citus gadus, arī šogad pirmajās uzņemšanas kārtās nav izdevies aizpildīt visas valsts apmaksātās studiju vietas tādās programmās kā “Bioloģija”, “Fizika (nanotehnoloģijas vai materiālu apstrādes tehnoloģijas)”, “Ķīmija (atjaunojamo resursu ķīmija vai praktiskā bioanalītika)”, “Vides zinātnes”. Taču brīvas vietas vēl ir arī humanitārās vai sociālo zinātņu studiju programmās, piemēram, “Austrumeiropas kultūras un biznesa sakari”, kā arī dažādās filoloģiskās un pedagoģiskās studiju programmās. Ja brīvās budžeta vietas neizdosies aizpildīt, tās pārdalīs par labu pieprasītākām radniecīgām vai augstāka līmeņa – maģistra, doktora – studiju programmām, saka DU rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš.
Liepājas Universitātē tāpat joprojām pieejamas valsts finansētas vietas dažādu jomu pamatstudiju programmās: “Baltu filoloģija, kultūra un komunikācija”, “Eiropas valodu un kultūras studijas”, “Informācijas tehnoloģija”, “Mehatronika”, “Vides un atjaunojamo energoresursu pārvaldība un inženierija”, “Matemātika, fizika un datorzinātne”.
Atšķiras sistēma, kādā augstskolas uzņem reflektantus, kas pretendē uz pamatuzņemšanā neaizpildītajām valsts budžeta studiju vietām.
Piemēram, RTU valda princips: “kas pirmais brauc, tas pirmais maļ”.
Proti, kurš pirmais piesakās uz neaizpildītajām budžeta vietām, tas arī tiek uzņemts, ja vien atbilst prasībām. LU un citās augstskolās toties apkopo pieteikumus uz brīvajām vietām un, ja pretendentu ir vairāk nekā vietu, atkal rīko konkursu.
Vēsturiskais princips mazinoties
Salīdzinot valsts piešķirtās studiju vietas dažādu jomu studiju programmās un pieprasījumu pēc tām, redzams, ka ne vienmēr brīvas studiju vietas paliek tajās studiju programmās, kur piešķirts daudz budžeta vietu, dažkārt nav iespējams valsts apmaksātās studiju vietas aizpildīt arī tur, kur to ir maz. Piemēram, LU Datorikas studijās budžeta vietās varēja uzņemt pat 220 jauno studentu un visas vietas arī aizpildītas. Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā studiju programmā “Apģērbu dizains un tehnoloģija” piešķirtas tikai 10 budžeta vietas, bet aizpildītas vien divas.
Ja gadu no gada kādā studiju programmā ir grūti aizpildīt valsts apmaksātās studiju vietas, vai IZM samazina tā saukto budžeta vietu skaitu attiecīgajā studiju programmā?
D. Laipniece skaidro: veicot pārrunas ar augstskolām par budžeta vietu skaitu, ministrija pārbauda Studējošo un absolventu reģistrā faktisko studējošo skaitu studiju programmās un to dinamiku pēdējos gados, cik bija budžeta, cik maksas studējošo. Tas tiek darīts, lai pārliecinātos, vai studiju programmai ir potenciāls aizpildīt budžeta vietas.
Agrāk līgumā ar IZM valsts budžeta vietas piešķīra studiju jomām, bet starp programmām pašas augstskolas tās varēja sadalīt diezgan brīvi, bet tagad tomēr līgumos jau ir paredzēts konkrēti, cik budžeta vietu būs katrai studiju programmai. Pamazām izzūd valsts apmaksāto studiju vietu piešķiršana pēc vēsturiskā principa, kad studiju programmai deva apmēram tikpat studiju vietu, cik bijis iepriekš, stāsta J. Saulītis.
Tagad tomēr vairāk tiek vērtēts, kuras studiju programmas ir pieprasītas gan studētgribētāju, gan darba devēju vidū.
Augstskolās sola: vismaz daļa nepieprasīto studiju programmu tuvākajā laikā tiks konsolidētas vai pārveidotas, lai padarītu tās jauniešiem saistošākas. Jau zināms, ka tiks mainīta skolotāju sagatavošanas sistēma: tiek izstrādātas jaunas pedagoģiskās studiju programmas. RTU pēdējos gados grūti aizpildās studiju vietas tādās studiju programmās kā “Dzelzceļa elektrosistēmas” un “Dzelzceļa transports”, tāpēc uz nākamo studiju gadu šīs studiju programmas jau tiks mainītas.
Līdzīgs liktenis gaida arī studiju programmu “Siltumenerģētika un siltumtehnika”. Studiju programmu modernizēšanai augstskolām šobrīd ir iespēja izmantot Eiropas struktūrfondu līdzekļus.
Kā valsts 2019. gadā sadalījusi budžeta vietas starp augstskolām
Augstskola – Budžeta vietu skaits:
Rīgas Tehniskā universitāte – 6080
Latvijas Universitāte – 4897
Rīgas Stradiņa universitāte – 3248
Latvijas Lauksaimniecības universitāte – 2613
Daugavpils Universitāte – 1392
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija – 856
Liepājas Universitāte – 757
Latvijas Mākslas akadēmija – 730
Ventspils Augstskola – 541
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – 540
Vidzemes Augstskola – 527
Latvijas Kultūras akadēmija – 471
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija – 461
Latvijas Jūras akadēmija – 246
Kurās studiju jomās ir visvairāk valsts apmaksāto studiju vietu?
Joma Budžeta vietu skaits
Veselības aprūpe 3118
Inženierzinātnes un tehnoloģija 2902
Datorika 1801
Dati: IZM
