Svešās asinis – no donoriem 0
“Kādas analīzes veic donoriem? Varbūt, lai pārbaudītu veselību, izdevīgāk ir nodot asinis, nevis iet pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma uz analīzi?” Gunta Rīgā
“Kad cilvēkam pārlej donora asinis, tām nav pārbaudīts holesterīna līmenis (tas var būt paaugstināts), iekaisuma marķieri (tātad donoram var būt kāds iekaisums), kreatinīna daudzums (ja palielināts, tātad slikti strādā nieres un organismā uzkrājusies šī kaitīgā viela), var arī būt palielināts ALAT/ASAT (tātad slikti strādā aknas un neizvada dažādas kaitīgās vielas). Man vai kādam citam cilvēkam var ieliet šīs sliktās asinis! Vai šādā gadījumā kaitējums nav lielāks par labumu?” Daina Rīgā
Jums taisnība – Valsts Asinsdonoru centra direktora vietniece Ingrīda Sisene apstiprina, ka donoru asinīs tik tiešām nepārbauda visus iespējamos bioķīmiskos un citus rādītājus, kuru izmaiņas liecina par kādu saslimšanu. Taču viņa mierina, ka donoru atlase notiek, stingri ievērojot pamatprincipu, ka tas var būt tikai vesels cilvēks, lai nekaitētu ne savai, ne pacientu veselībai. Līdz ar to ļoti nopietni izvērtē kritērijus, kas aizliedz ziedot asinis.
Lai nekaitētu donora veselībai, katrreiz pirms asins ņemšanas nosaka hemoglobīna līmeni. Pēc tam potenciālais ziedotājs dodas pie ārsta, kurš veic izmeklējumus, izvērtē atbildes aptaujas anketā un pārliecinās datu bāzē, vai cilvēks nav slimojis ar noteiktām slimībām.
Donoram iepriekš nosaka arī ABO asins grupu un rēzus piederību. Katrā ziedošanas reizē sagatavo paraugus, lai atkārtoti noteiktu asins grupu un rēzus piederību, eritrocitāros antigēnus un antivielas pret tiem, kā arī pārbauda, vai cilvēks nav inficēts ar vīrushepatītiem, HIV vai sifilisu.
I. Sisene piekrīt, ka ar skrīninga palīdzību ne vienmēr iespējams inficēšanos atklāt agrīni, kad donora asinīs vīruss ir tikko iekļuvis un organisms vēl nav izstrādājis antivielas. Tādēļ papildus veic arī molekulāros izmeklējumus, kas savlaicīgi atklāj vīrusu ģenētisko materiālu (HBV DNS, HCV RNS un HIV RNS).
Testus veic ar speciālām iekārtām – analizatoriem, ko izmanto arī Eiropas un pasaules valstu asins dienestu laboratorijas.
Ja donora asinīs atklāj izmaiņas, kas rada aizdomas par inficēšanos, tās iznīcina, tātad neizmanto pārliešanai. Šādā situācijā cilvēkam iesaka doties uz konsultāciju pie infektologa papildu izmeklēšanai, jo atsevišķos gadījumos testos var būt viltus pozitīva reakcija, kas saistīta nevis ar konkrētu infekciju, bet gan ar izmaiņām vielmaiņā, kā arī dažu fizioloģisku vai patoloģisku procesu dēļ.
Ja vēlaties uzzināt savu asins grupu, rēzus piederību vai pārbaudīt, vai neesat inficēts ar kādu no minētajām slimībām, varat ziedot asinis un iegūt savu izmeklējumu rezultātus. Par šo vēlmi gan pabrīdiniet pacientu reģistratoru pirms asins ziedošanas!
Savukārt pacientus, kuriem nepieciešama asins komponentu pārliešana, I Sisene mierina:
– Varat būt droši, ka pirms pārliešanas veic asins saderības testus un pārbauda arī asins komponentus!
