Svinēsim, nevis “atzīmēsim”! 6
Preses un televīzijas darbinieku mēlei un pildspalvai kā dēle pielipis vārds “PASĀKUMS”. Vairāk piemērotais vārds “sarīkojums” galīgi nostumts malā. Neko vairs nerīkojam, nedarām, bet veicam pasākumus. Nav jau tikai pasākumi, bet ir arī aktivitātes, norises utt.
Cits tikpat rūpīgi auklēts vārds ir “atzīmēt”. Visu kaut ko atzīmējam – dažādus notikumus, jubilejas, pat valsts svētkus (!), tādējādi tiem piešķirot tāda kā maziskuma pieskaņu. Atzīmēt – tas nozīmē kaut ko mazāk svarīgu ierakstīt savā piezīmju blociņā: drauga vai paziņas telefonu, adresi, darbavietu, dzimšanas dienas datumu un daudz ko citu. Taču jubilejas, svētkus, vēsturiskus notikumus nevis atzīmējam, bet svinam, atceramies, pieminam.
Rakstītāji un runātāji augstskolu docentus, profesorus, zinātniskos darbiniekus u. c., kuri strādā ar studentiem, sauc par “pasniedzējiem” un nekā citādi, bet gudrie kungi un dāmas jau neko nedod rokā, bet gan “ieliek” mūsu galvā. Viņi ir mācībspēki.
Lasām un dzirdam: “Koncerta noslēgumā dzirdējām populāro dziesmu…”, vai arī “sarīkojums noslēdzās ar lāpu gājienu” u. c. Noslēgties patiešām var gan durvis, kad aizkrīt šleperis un kabatā nav atslēgas. Labāk būtu sacīt “koncerta nobeigumā” un “sarīkojums beidzās”.
Pēteris Karlsons
