Tālivalža Pētersona pēdējā vēstule 3
12. martā 93 gadu vecumā mūžībā aizgāja Tālivaldis Pētersons – “Latvijas Avīzes” uzticīgs lasītājs un arī komentāru un vēstuļu autors, Latvijas Basketbola savienības Goda biedrs, Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Neilgi pirms aiziešanas mūžībā T. Pētersons atsūtīja savu pēdējo vēstuli “LA”:
“Daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām kļūdās tālo pagātnes notikumu vērtējumos gan par pirmskara Latvijas valsti, gan okupāciju, Otro pasaules karu, leģionāriem, 1941. un 1949. gada deportācijām, nacionālo partizānu karu utt. Jāsecina, ka tā ir patiesas vēstures nezināšana, jo padomju varas gados bieži stāstīja melus, bet atjaunotajā Latvijā nemācīja Latvijas valsts vēsturi. Tādēļ jāpriecājas par katru labu mūsu vēsturnieku grāmatu. Tāda ir nesen izdotā triju vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga, Rudītes Vīksnes darbs par Salaspils nometni “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne: 1941 – 1944″. Jāatgādina, ka Salaspili par koncentrācijas nometni pirmo reizi nosauca Latvijas PSR ārkārtējā komisija 1946. gadā, vērtējot vācu okupācijas noziegumus. Taču pēckara Vācija koncentrācijas nometņu sarakstā Salaspili neiekļāva, uzskatot to par tranzīta nometni. Kad sastādīja vācu pabalstu sarakstus, Salaspilī ievietotām personām atteica. (..)
Otrā pasaules kara laikā bija traģēdijas, cilvēku tiesību pārkāpumi, kara noziegumi. Latvijas zeme toreiz vaidēja ne tikai Salaspilī, bet arī citās kara un cīņu vietās.
Taču visdrausmīgāk Latvijas zeme vaidēja 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. marta deportāciju dienās un pēc tam.”
