“Tas mums bija svešs karš.” Lestenē piemin kara upurus un atklāj leģionāru bunkuru 10
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sestdien, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, pieminot kritušos, uz Lestenes Brāļu kapiem visu dienu nesteidzīgi plūda cilvēki. Valsts augstākās amatpersonas kara upurus 8. maijā pieminēja arī Rīgas Brāļu kapos.
Latvija ir starp tām valstīm, kuras Otrā pasaules kara laikā, nepiedaloties karā kā valsts, cieta visvairāk, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
“8. maijā mēs pieminam Otrā pasaules kara upurus. Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš. Mūsu puiši tika iesaukti armijās abās karojošajās pusēs, viņi karoja par svešiem mērķiem svešu armiju sastāvā, un mums bija arī ļoti daudz civilo upuru. [..]”
“Mums šis datums nenesa atbrīvošanu, bet mēs solidarizējamies un priecājamies kopā ar dāņiem, norvēģiem, nīderlandiešiem, beļģiem, frančiem un daudzām citām Eiropas tautām, kurām šis datums nesa atbrīvošanu. Diemžēl mēs atceramies arī to, ka Latvijā viena okupācijas vara līdz ar kara beigām tika nomainīta pret otru.”
Valsts prezidents arī atgādināja, ka 9. maijā atzīmējam Eiropas dienu, kas vieno visas ES valstis, arī Latviju.
Pandēmijas dēļ 8. maijā nenotika organizēti lieli pasākumi. Lestenes baznīca bija atvērta, un tajā skanēja ērģeles. Lestenē ieradās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, un aptuveni simt cilvēku klātbūtnē notika atvadīšanās no pēdējā slaveno Mores kauju dalībnieka, Viestura ordeņa kavaliera Jāņa Spiča, kurš mira pagājušā gada augustā, un viņa pīšļu guldīšana zemē. Lestenē bija arī citas amatpersonas, armijas pārstāvji.
Sestdien tika atklāts arī leģionāru bunkurs, kas izvietots ēkā iepretim kapiem. Kā stāsta bunkura idejas autors Zemessardzes štāba kapteinis Jānis Slaidiņš, tas izveidots maksimāli autentisks. Diemžēl no Kurzemes cietokšņa bunkuriem fotogrāfiju neesot, tāpēc par pamatu ņemtas bildes no Veļikije Lukiem.
Atveidots rotas vadības punkts, kur no autentiskām lietām, kas nākušas tieši no bunkuriem, ir skapītis, rakstāmmašīna, apkures muca, pārtikas kaste un eglītes rotājumi.
Bunkurs izveidots ēkā, kuru pagājušajā gadā no īpašniekiem par 20 000 eiro atpirka “Daugavas vanagi” un uzdāvināja Tukuma novada pašvaldībai – ar apgrūtinājumu, ka tur jābūt nacionālo karavīru muzejam.
Senāk ēkā bijis krogs, pēdējā laikā – viena istaba kapu pārvaldnieces vajadzībām. Bunkurs ir pirmais lielais topošā muzeja objekts.
Muzeja un kapu kompleksa attīstībai izveidota “Latviešu karavīru piemiņas biedrība Lestene”, ko dibināja “Daugavas vanagu” centrālās valdes pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Ģenerāļu klubs, Valsts aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs”, Latviešu Virsnieku apvienība, Latviešu Nacionālo karavīru biedrība, Lestenes evaņģēliski luteriskā draudze un Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvniecība Latvijā. Šīs organizācijas kopā ar zemessargiem arī piedalījās bunkura izveides praktiskos darbos.
