– Bet kā nodrošināt to strikto uzraudzību? 20
– Tiesnesim principā jābūt ievēlētam uz mūžu, taču nepieciešama tiesneša darba uzraudzība. Tai jāpiesaista cilvēki no ārpuses. Vērtēšanas komisijā jābūt arī tiesnešiem, bet ne tikai tiesnešiem. Ir nepieciešama strikti izstrādāta tiesnešu darba izvērtēšanas metodoloģija. Tas ir ļoti būtiski. Tā nav vienkārša, taču tā ir jāizstrādā, lai vērtēšana nebūtu subjektīva, lai uz tās rezultātiem varētu paļauties. Piemēram, rakstot spriedumus, starp teikumiem no juridiskās loģikas viedokļa nedrīkstētu būt “balti plankumi”, katram nākamajam teikumam ir jāizriet no iepriekšējā teikuma. To iespējams pēc tam konstatēt, spriedumu vērtējot. Tāpat spriedumos bieži tiek vienkārši citēta likuma norma, nevis tā interpretēta. Taču ir jāprot pareizi interpretēt. Protams, interpretācija vienmēr nav viennozīmīga, taču pastāv objektīvas interpretācijas robežas, kuras juridiski ir iespējams izvērtēt. Metodoloģiski korekti vērtējot spriedumus, var pārliecināties par tiesneša profesionalitāti. Tādā veidā var nonākt arī pie secinājuma, ka tiesnesis nav pietiekami profesionāls. Tad sekotu atcelšana no amata.
V. Krūmiņa: – Nešaubīgi, tiesnesim ir jābūt ievēlētam uz mūžu, lai nebūtu korupcijas riska un tiktu nodrošināt tiesneša neatkarība.
Taču vienlaikus būtu jāpārskata arī tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs. Man kā Augstākās tiesas tiesnesei ir vieglāk novērtēt gan apgabaltiesas tiesnesi, gan rajona tiesas tiesnesi, jo neesmu ar viņiem saistīta ikdienas darbā. Bet kvalifikācijas kolēģijā ir pirmās instances tiesas tiesneši, kuriem grūtāk objektīvi novērtēt sava tiesas apgabala tiesnesi.
Novērtēšana ir pamatīgs darbs, bet šobrīd kvalifikācijas kolēģija, ieskaitot kolēģijas priekšsēdētāju, strādā arī kā tiesneši. Ja tiesnesim uz galda ir 200 lietas, kvalifikācijas kolēģijas darbs būs pakārtots. Tāpēc jābūt cilvēkiem, kas regulāri to vien dara, kā vērtē tiesnešu profesionālo līmeni, un viņiem jābūt algotiem.
E. Levits: – Tieši tāpat kā Valsts kontrolei.
G. Bērziņš: – Statistika rāda, ka no 2013. līdz 2016. gadam, veicot pirmreizējo kvalifikācijas novērtēšanu, 489 tiesneši saņēmuši pozitīvu vērtējumu, bet negatīvu – seši tiesneši.
V. Krūmiņa: – Kvalifikācijas kolēģijā strādāju no 2009. gada un varu apgalvot, ka vērtēšana virzās pozitīvā virzienā. Tiesnesis, kas nāk uz kvalifikācijas komisiju, nejūtas ļoti komfortabli, jo zina, ka tur būs vismaz pāris tiesnešu, kas būs paskatījušies, kā viņš raksta spriedumus.
– Vai jūs arī vērtē?
A. Strauts: – Protams. Nespēju iedomāties, ka kāds ārzemnieks mani vērtēs un stāstīs, kā man jāstrādā. Ja mani kolēģi no malas pateiks – Straut, tev tur ir šķērsām –, tas būs efektīvi un es to ņemšu vērā. Bet, ja tāds cilvēks, kas nezina mūsu tieslietu sistēmu, stāstīs, kā man jāstrādā, tas nebūs pareizi. Visu cieņu kvalifikācijas kolēģijas pārstāvjiem, jo viņi lasa manus šedevrus, tas ir milzīgs darbs.
Lēta tiesa tautai dārgi izmaksā! Man reizēm rodas sajūta, ka tieslietu sistēma ir bagāta, tikai tai nav saimnieka. Ne politiskajā līmenī, bet tieslietu sistēmas iekšienē. Es atbalstīju tieslietu ministru Jāni Bordānu, kad viņš ieviesa divus termiņus rajona un apgabaltiesas priekšsēdētājiem, jo cilvēks šajos amatos izdeg lielās slodzes dēļ. Taču tagad, kad tiek īstenota tiesu reforma, es vairs tā nedomāju – ja tiesas priekšsēdētājs jūt, ka viņš tiešām ir nepieciešams valstij un sistēmai, nevajadzētu viņu ierobežot ar tiem diviem termiņiem. Sevišķi laikā, kad notiek tiesu reformas. Ja tiesas priekšsēdētājam otrs termiņš ies uz beigām, viņš neko vairs negribēs darīt.
V. Krūmiņa: – Tie termiņi ir noteikti tādēļ, ka nepietiek drosmes tikt vaļā no sliktiem tiesu priekšsēdētājiem. Ja paskatāmies uz valsts pārvaldi, valsts sekretāriem, kuri ir augstākās amatpersonas ministrijās, ir piecu gadu ierobežojums, bet nav divu termiņu ierobežojuma. Tad kāpēc tāds ir rajona tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētājiem?
A. Strauts: – Sāksim no augšas! Saeimā vajadzētu noteikt divus termiņus, un viss! Tad mums nebūtu iebildumu par tiesu priekšsēdētāju termiņiem.
