Gan Ukraina, gan Krievija apsūdz viena otru ķīmisko ieroču izmantošanā un ir iesniegušas OPCW informāciju, taču apsūdzības ir nepietiekami pamatotas, šodien paziņoja organizācija.
Tomēr situācija kara zonās saglabājas smaga, norādīja OPCW, paužot dziļas bažas par iespējamo ķīmisko ieroču izmantošanu.
Vašingtona pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija izmantojusi Ukrainā ķīmiskās vielas kā ieroci, ko Maskava noliedza.
Krievija un Ukraina ir parakstījušas Ķīmisko ieroču aizlieguma konvenciju un apņēmušās iznīcināt visus ķīmisko ieroču krājumus un neizmantot šos ieročus. Kara zonās arī aizliegts izmantot tādas vielas kā asaru gāze, kas tiek izmantota protestu izkliedēšanā, norādīja OPCW.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 477 430
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 477 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7418 tankus, 14 246 bruņutransportierus, 12 317 lielgabalus un mīnmetējus, 1057 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 792 zenītartilērijas iekārtas, 349 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9728 bezpilota lidaparātus, 2151 spārnoto raķeti, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 549 automobiļus un autocisternas, kā arī 2019 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Braže: Ukrainas plāns ir stratēģiski svarīgs instruments, lai Ukraina veiktu reformas
Ukrainas plāns ir stratēģiski svarīgs instruments, lai Ukraina veiktu reformas un saņemtu Eiropas Savienības (ES) finansējumu 50 miljardu eiro apmērā no 2024. līdz 2027.gadam, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Reklāma
Reklāma
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Braže otrdien piedalījās ES Ārlietu padomes attīstības sadarbības ministru sanāksmē, kuras fokusā bija situācija Ukrainā un Ukrainas plāns.
Braže norādīja, ka atbalsts Ukrainai ir prioritāte arī nākamajos gados. Ministre arī uzsvēra, ka viņas pirmā ārvalstu vizīte ārlietu ministres amatā bija tieši uz Ukrainu, jo ir ļoti svarīgi paust nelokāmi stingru atbalstu un solidaritāti Ukrainai, tajā skaitā atbalstu reformu procesā. Ministre akcentēja, ka Ukrainai jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts, lai tai palīdzētu uzvarēt karā un virzīties uz pievienošanos ES.
ES Ārlietu padomē norisinājās arī diskusijas par aktuālo situāciju Gazas joslā un Rietumkrastā un par humānās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem. Tāpat pārrunāta ES un dalībvalstu attīstības sadarbības atbalsta sniegšana sarežģītos un nestabilos reģionos, īpaši Āfrikā.
Ukrainas Ministru kabinets 18.martā apstiprināja Ukrainas plānu, kas nodrošina iespēju Ukrainai saņemt ES finansējumu. Plāns paredz atbalstu Ukrainas budžetam un uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī reformu ieviešanai un ES integrācijas veicināšanai. Plāns paredz veikt reformas vairākās jomās, piemēram, valsts pārvaldē, lauksaimniecībā, enerģētikā.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
