Tīram gaisam smaržas nav! Ar aromātiskām svecēm un mīkstiem paklājiem līdzi nāk arī gaisa piesārņojums 10
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tīram gaisam smaržas nav. Aromātiska svece, gruzdošs egles zars vai pat putojošas želejas kastīte klozetpodā jūsu mājokļa gaisa kvalitāti nekādi neuzlabo. Arī jauna paklāja, mēbeles vai krāsas smarža pēc remonta – ne. Tieši otrādi – telpas pildās ar sintētiskiem ķīmiskiem kokteiļiem, kas caur elpceļiem un ādu nonāk cilvēka organismā un var sadarīt velns sazin ko!
Labākās – sveces bez aromāta
“Brīdī, kad sveci bez pievienotas smaržas aizdedzinām, tā radīs siltumu un izdalīs oglekļa dioksīdu jeb CO2, bet gaisa kvalitātei tūlītējs efekts nebūs tik liels. Ja svecei būs papildu aromāti, krāsvielas vai tagad tik modernie dabas materiāli – kadiķa zariņi, rozes ziedlapiņas u. c. –, radīsies kvēpi un dažādi aromātiskie ogļūdeņraži, kurus sajūtam ar ožu, bet ilgtermiņā tie var kaitēt veselībai,” gadumijā tik iecienīto sveču un svecīšu dedzināšanas iespējamās blaknes skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Aneka Kļaviņa.
Saviem studentiem viņa allaž atgādina – tīrs gaiss nesmaržo!
Sveču liesmiņu cienītājiem pētniece neiesaka tūlīt iegādāties acij vai degunam tīkamākās, bet vispirms papētīt, no kāda materiāla tās gatavotas. Sveces, kas ražotas no dabiskiem produktiem – sojas, bišu vaska –, būs prātīgāka izvēle gan pašiem, gan videi.
Ar aromātvielām un citiem papildinājumiem nevajag aizrauties. Lielākoties smaržvielas ir sintētiskas, kas var radīt tūlītēju reakciju – šķavas, klepu u. c. –, bet ar gadiem pret kādu no aromātiem izveidosies alerģija.
Arī vīraka kociņi gaisu neuzlabos – telpā kopā ar smaržu izplatās arī cietās daļiņas un efekts, ko tās atstāj, pielīdzināms smēķēšanai. Cietās daļiņas līdz ar dūmiem un CO2 ieelpojam, kurinot kamīnu, dedzinot kadiķa vai egles zariņus.
Māja pildīsies ar ēterisku eļļu smaržām, kas līdzīgi svecēm, retumis lietotas, daudz nekaitēs, bet ilgstoši nav ieteicamas. Savukārt brīnumsvecītes vajadzētu dedzināt tikai izvēdinātā telpā vai vislabāk – ārā, jo sprakšķēdamas tās izdala smagos un citus metālus ar daudz spēcīgāku efektu uz cilvēka organismu.
Kā jūs vēdināt savu mājokli?
“Sveces nevajag dedzināt ilgāk par divām stundām. Tās nevajag nopūst, bet noslāpēt ar speciālu kupolu, jo dūmu strūkla pēc sastāva ir ļoti līdzīga izplūdes gāzēm, pēc tam 15 minūtes telpa noteikti ir jāizvēdina,” tāds ir A. Kļaviņas ieteikums sveču mīļotājiem. Pati savā mājoklī viņa iztiekot bez svecēm.
Paklājs patīk arī putekļiem
No visām gaisu piesārņojošajām vielām Eiropā vislielāko kaitējumu cilvēka veselībai nodara putekļu cietās daļiņas, kas dažkārt ir tik sīkas, ka spēj iekļūt ne tikai dziļi plaušās, bet tāpat kā skābeklis – arī asinsritē.
Līdz ar šo atzinumu, kas klajā nāca ap 90. gadiem, zinātnieki putekļu ietekmei uz veselību sāka pievērst pastiprinātu uzmanību.
Lielākie draudi gan nāk no autotransporta izmešiem, taču ne mazums rūpju var radīt arī puteklīši telpās.
Latvijā Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētnieces Žannas Martinsones vadībā tika pētīta biroju gaisa kvalitāte. Izrādījās, ka telpās ar mīksto grīdas segumu putekļu koncentrācija, kas nonāk plaušās, ir vismaz divas reizes lielāka nekā bez tā.
Ja paklājs tīrīts ar sintētisku ķīmisku līdzekli, puteklim klāt nāk arī ķīmiskā viela, kas, saskaroties ar gļotādu, to kairina un ietekmē arī citādi.
Ar līdzīgām problēmām var saskarties jebkurš mīksto grīdas segumu vai paklāju lietotājs, taču pētniece uzsver, ka nav labu vai sliktu paklāju, būtiski, kā ar tiem rīkojas un kopj. Pētījums arī pašas mājoklī pamudinājis pamainīt tīrīšanas paradumus, liekot lietā vecos labos paņēmienus.
“Man ir neliels paklājs, ko izkaru uz lodžijas un izpurinu vai izdauzu, ziemā izkaru, lai izsaldējas, vasarā nomazgāju ar ūdeni un izkarsēju saulē.”
Šāda tīrīšana nav iespējama pie grīdas stingri piestiprinātam mīkstajam segumam. Ž. Martinsone iesaka izmantot profesionālu uzkopšanas speciālistu pakalpojumus, kuru jaudīgā tehnika spēj iztīrīt labāk, izsūcot arī smilšu graudiņus. Ja tiek lietota “ķīmija”, telpa ar segumu vai paklāju jāvēdina vismaz 72 stundas.
ASV Plaušu asociācijas eksperti tikpat ilgi iesaka izvējot arī no jauna iegādātos, sevišķi tādus, kas gatavoti no sintētiskiem materiāliem, paturot tos garāžā vai kādā citā neapdzīvojamā telpā.
Paklājā vai biežāk grīdas segumā mēdz “paslēpties” arī veselībai kaitīgais pelējums. Noteikti jāņem vērā, ka mīkstā grīdas seguma materiāls, putekļi un tīrīšanas līdzekļi vairāk ietekmēs pašus jutīgākos iemītniekus – vecākus ļaudis, hroniskus slimniekus un jo sevišķi bērnus, kas atrodas segumam vistuvāk.
UZZIŅA
Ko veselībai nodara putekļi, CO2, smaržvielas u. c. gaisa piesārņotāji?
Oglekļa dioksīds jeb CO2
Līdz 1000 ppm iekštelpās uzskata par labu gaisa kvalitātes rādītāju
✔ No 1000 līdz 2000 ppm – rada miegainību un nogurumu.
✔ No 2000 līdz 5000 ppm – rada galvassāpes, apātisku miegainumu, pasliktinās koncentrēšanās spējas, palielinās sirds darbības ritms, asinsspiediens, ādas temperatūra, parādās viegli reiboņi un pat slikta dūša, ilgākā laikā zūd darba spējas.
✔ No 5000 ppm – norāda uz neparastiem gaisa apstākļiem, kur varētu būt arī citas gāzes, kā arī saindēšanās pazīmēm organismā vai skābekļa trūkumu.
Putekļi
Pārmērīgs ieelpoto putekļu (PM2,5) cieto daļiņu daudzums var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna, kakla un ādas kairinājumu, klepu, šķavas u. c.
Gaistošie organiskie savienojumi
Tabakas dūmi, krāsas, lakas, līmes, mēbeles, grīdas segumi, kosmētikas produkti, uzkopšanas līdzekļi, aromātiskās sveces, vīraks u. c. izraisa ādas un gļotādas kairinājumu, elpošanas sistēmas traucējumus, alerģijas, galvassāpes, nogurumu, reiboni, sliktu dūšu, vemšanu un citus centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus.
Gaisa mitrums
Optimāls gaisa mitrums cilvēkam ir 40–60%.
Sauss gaiss (zem 40%) veicina alerģisku, iekaisuma un infekciju slimību attīstību, ādas un gļotādu problēmas (kairinājumu, niezi u. c.). Mitrs gaiss (virs 60%) veicina pelējuma sēņu augšanu un sporu izplatību telpā.
Avots: Rīgas Stradiņa universitātes pētnieces Anekas Kļaviņas informatīvais materiāls par iekštelpu gaisa kvalitāti
EKSPERTA VIEDOKLIS
Attīrām gaisu ar telpaugiem
Iveta Šteinberga, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore: “Ar iekštelpu gaisa kvalitāti Latvijā nav pārāk labi, taču vismaz sākam par to domāt un runāt. Piemēram, Somijā skolēniem neatkarīgi no laika apstākļiem katru starpbrīdi jādodas ārā un pa to laiku tiek izvēdinātas telpas. Ko līdzīgu taču varam ieviest arī mūsu mācību iestādēs!
Sabiedriskās ēkās būtu nepieciešams valsts regulējums gan par CO2 normām, gan arī formaldehīdiem, kas izdalās no jaunām mēbelēm, paklājiem, krāsām u. c. Vecajās ēkās jākontrolē bioloģiskais piesārņojums – pelējums, kas bieži vien attīstās ventilācijas trūkuma dēļ.
Latvijā ir paradoksāla situācija ar smēķēšanu – pie mums ir vieni no stingrākajiem normatīviem par smēķēšanu un arī viens no lielākajiem cigarešu apgrozījumiem.
Esam pētījuši, kas notiek, ja smēķē iekštelpās, – vairāku stundu garumā nav iespējams izvēdināt radušos aerosolus, kas pēc ķīmiskā sastāva ir diezgan līdzvērtīgi hloru saturošiem līdzekļiem, ar kuriem tīra tualetes podus.
Jau bez pieminētās vēdināšanas gaisa kvalitātes uzlabošanai varam izmantot augus, ko svešvārdā sauc par fitoremediāciju jeb gaisa attīrīšanu ar augiem.
Lai cik tas būtu paradoksāli, viens no efektīvākajiem gaisa attīrītājiem iekštelpās ir līdakaste. Varbūt mūsu vecmāmiņas senāk to intuitīvi juta?
Gaisu labi palīdz attīrīt arī dracēna, alveja, pušķu hlorofīts, pelargonijas, krizantēmas podiņos u. c. Savos pētījumos konstatējām, ka, pateicoties iekštelpu augiem, CO2 var samazināt pat divas reizes.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
