Dāņi gatavi stāvēt rindā pēc “vecas” pārtikas 12
Pasaulē un Eiropas Savienībā šobrīd notiek virkne iniciatīvu, lai samazinātu pārtikas produktu atkritumu apjomu. Dānija tiek minēta kā spilgts piemērs, kurai to dažu gadu laikā ievērojami izdevies samazināt.
Mēģinot izskaidrot šos panākumus, secināts, ka Dānijā šobrīd ir moderni atbalstīt pārtikas atkritumu samazināšanu un tajā iesaistās arvien vairāk iedzīvotāju. Eksperti uzskata, ka to lielā mērā nosaka dāņu īpašā mentalitāte un iekšējā atbildība par apkārtējo vidi, tāpēc ne visās valstīs šajā jautājumā varētu veikties tikpat labi kā Dānijā.
Vairākums dāņu cenšas gatavot maltīti mājās, iepirkties tuvējos veikalos, neveidojot milzu pārtikas krājumus, piemēram, nedēļai. Dānijā pārtika nav lēta, tas arī ir viens no veidiem, kā mazināt spontānu pirkumu veikšanu un produktu nonākšanu atkritumos.
Pērn pavasarī Kopenhāgenā tika atvērts pirmais veikals “Wefood”, kurā par puscenu tirgo pārtiku ar beigušos derīguma termiņu. Veikala atvēršanā piedalījās arī Dānijas kroņprincese Mērija. Īsā laikā veikals kļuva tik populārs, ka cilvēki pat bija gatavi stāvēt rindā, lai varētu tajā iepirkties un atbalstīt šo iniciatīvu. Tāpēc drīz vien tika atvērta vēl viena “Wefood” tirdzniecības vieta. Plānots, ka šā gada pavasarī durvis vērs arī trešais veikals.
Tāpat Dānijā tiek veicināta tāda pārtikas ražošana, kas neatstāj atkritumus. Arvien populārāki kļūst restorāni, kuros maltītes pagatavošanai tiek izmantoti produkti, kas citkārt tiktu izmesti atkritumos.
Taču bez spēcīga līdera Dānijai tik īsā laikā nebūtu izdevies gūt tādus panākumus cīņā pret pārtikas atkritumu samazināšanu. Dānijā šo iniciatīvu pirms astoņiem gadiem aizsāka imigrante no Krievijas – Selīna Jūla, kustības “Pārtrauciet izšķērdēt ēdienu” vadītāja. Viņa ar savām idejām aktīvi dalījās gan valsts un sabiedriskajās institūcijās, gan plašsaziņas līdzekļos, būtiski mainot sabiedrisko domu šajā jautājumā un panākot ievērojamas valsts subsīdijas šīm iniciatīvām.
