Tomātu mērce un kečups: kopīgais un atšķirīgais 1
Uzturā lietojam gan tomātu mērci, gan kečupu, taču daudzi, iespējams, nezina, ar ko šie pārtikas produkti atšķiras.
Kopīgais ir tas, ka tomātu mērces un kečupa pamatā ir tomātu pasta – zemā temperatūrā lēni sagatavots tomātu koncentrāts, no kura notecināts liekais šķidrums.
Gatavojot tomātu mērci, pastai pievieno pavisam vienkāršas garšvielas – sāli un piparus.
Kečups ir nedaudz specifiskāks, nav šķidrs, un tomātu pastas koncentrācija tajā ir mazāka. Turklāt kečupam pievieno īpašu garšvielu un garšaugu buķeti: melnos vai citus piparus, etiķi, cukuru, sāli, kanēli, krustnagliņas, sīpolus, ķiplokus un selerijas.
Arī kečupa vēsture ir daudzveidīgāka nekā tomātu mērcei. Tas cēlies no Austrumiem un sākumā nemaz netika gatavots no tomātiem, bet gan no ogām, piemēram, upenēm, tām pievienojot garšvielas. Kečups jeb garšaugu mērce uz Eiropu atceļoja no Ķīnas, kur to izmantoja zivju sālīšanai. Oriģinālajā versijā kečupa pagatavošanai tomātus neizmantoja, bet, kad jūrasbraucēji šo produktu atveda uz Eiropu, receptē ieviesās pārmaiņas – kečupu sāka gatavot no šeit pieejamiem dārzeņiem un garšaugiem.
Tagad izmantojam abus šos produktus, taču kečups ir specifiska piedeva, kas ēdienam piešķir īpašu garšu. To pievieno frī kartupeļiem, čipsiem, hamburgeriem, sviestmaizēm, grilētiem ēdieniem u.c. Savukārt tomātu mērces ierasts izmantot kopā ar dažādiem gaļas un zivju ēdieniem, makaroniem, rīsiem, kartupeļiem, apceptiem vai tvaicētiem dārzeņiem.
Amerikāņi šos izstrādājumus no tomātu pastas biežāk dēvējot par kečupu, bet pārējā angliski runājošajā pasaulē (tostarp Austrālijā, Indijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā) populārāks ir termins tomātu mērce.
