Valdis Krastiņš: Trampa gads 7
Uz žurnāla “The Economist” jaunākā numura vāka redzams Tramps bērna ratiņos, priecīgs un smaidīgs, ar burgeru rokā, ar rotaļlietu kasti, kurā kodolraķetes.
Tas Trampa prezidentūras pirmā gada noslēgumā. Vēlos te arī atgādināt, ka pāvests Francisks nupat izteicis bažas par to, ka esam tik tuvu atomkara iespējamībai kā vēl nekad. Kas to visu izraisījis?
Atbilde īsa: amerikāņu vēlētāji. Lielai daļai šo vēlētāju bija apnikuši runu un strīdu plūdi Vašingtonas politiskajā elitē. Viņi uzskatīja, ka Hilarijas Klintones prezidentūra būtu šīs situācijas turpinājums, ka turpinātos inteliģentā Baraka Obamas lielisko runu, bet vājo darbību periods. Vēlētāji vēlējās darbus, un to viņiem solīja Tramps. Nost ar eliti, nost ar imigrantiem, nost ar meksikāņiem, kuri plūst pāri ASV robežai! Te būs mūris, ko apmaksās Meksikas valdība! Uz šo solījumu viļņa Tramps iepeldēja Baltajā namā.
Kas noticis viņa valdīšanas pirmajā gadā? Aiz Trampa muguras un ar viņa svētību republikāņi realizē savu ideoloģisko pro-grammu, kuras pamatā ir jebkuras valsts organizētas palīdzības un atbalsta noliegums. Katrs pats lai kārpās, kā prot, lai meklē ceļu savu vajadzību apmierināšanai! Kopumā republikāņi ideoloģiski atkāpjas tālā pagātnē, “mežonīgo rietumu” laikmetā, ignorējot 21. gadsimta tendences.
Ārpolitikā ASV zaudējusi daudz, jo Trampam nav nekādu vērtību, ko viņš vēlas aizstāvēt: draudzējas ar diktatoriem, nekad nerunā par cilvēktiesībām. Būs ļoti grūti atjaunot ASV kā vadošās lielvalsts lomu.
Ekonomiskā ziņā Tramps samazinājis nodokļus bagātajiem, līdz ar to palielinot valsts parādu, un peld uz pasaules saimnieciskās dzīves uzplaukuma viļņa. Republikāņiem var draudēt vairākuma zaudēšana ASV Senātā un Pārstāvju palātā šī gada novembra vēlēšanās. Kas tad notiktu ar Trampu? Pat pašiem republikāņiem, šķiet, kļūst skaidrs, ka šis cilvēks nedara godu ASV prezidenta postenim. Labi būtu, ja viņam savā neapdomībā vismaz neizdotos iegrūst cilvēci atomkara šausmās.
