Trampam šīs vēlēšanas var sagādāt daudz vairāk par sakāvi 3
ASV prezidentam Donaldam Trampam 3. novembris var kļūt par vienu no nozīmīgākajām dienām viņa otrajā prezidentūras termiņā. Amerikāņi dodas pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos jaunu Kongresa sastāvu, taču šo vēlēšanu sekas var būt daudz nopietnākas par republikāņu zaudētām deputātu vietām. Ja Demokrātu partijai izdosies pārņemt kontroli pār kādu no Kongresa palātām, Trampam atlikušajos divos prezidentūras gados var nākties saskarties ar plašām izmeklēšanām, viņa ģimenes uzņēmējdarbības pārbaudēm un pat jaunu impīčmenta procedūru, vēsta ziņu aģentūra “Associated Press” (AP).
Tramps pats šajās vēlēšanās nekandidē, tomēr priekšvēlēšanu kampaņā viņš aktīvi iesaistījies, piedaloties mītiņos un aicinot savus atbalstītājus balsot par republikāņiem. Prezidents pat mudinājis vēlētājus izturēties tā, it kā viņa vārds būtu vēlēšanu biļetenā. Līdz ar to vēlēšanu rezultāti būs arī nozīmīgs sabiedrības attieksmes rādītājs pret viņa īstenoto politiku. AP norāda, ka iespējamais republikāņu vairākuma zaudējums būtiski sarežģītu Trampa iespējas īstenot savu politisko programmu līdz 2028. gadam.
Taču lielākās nepatikšanas prezidentam varētu sagādāt nevis politiskie strīdi, bet gan demokrātu iecerētās izmeklēšanas. Ja partija iegūs vairākumu Pārstāvju palātā, tās kontrolētās komitejas varēs pieprasīt dokumentus, izsaukt amatpersonas uz liecību sniegšanu un pārbaudīt Baltā nama pieņemtos lēmumus. Demokrātu uzmanības lokā jau nonākusi Trampa ģimenes uzņēmējdarbība, iespējamie interešu konflikti, administrācijas imigrācijas politika un jautājumi par valdības līdzekļu izmantošanu. Īpašu uzmanību paredzēts pievērst arī tam, kā ASV Tieslietu ministrija rīkojusies ar dokumentiem, kas saistīti ar notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu.
Kā vēsta britu laikraksts “The Guardian”, viens no demokrātu izmeklēšanu iespējamiem virzieniem ir Trampa ģimenes biznesa darījumi. Kongresmenis Roberts Garsija, kurš ieņem vadošu amatu Pārstāvju palātas Uzraudzības komitejas demokrātu frakcijā, iepriekš norādījis, ka prezidenta ģimenes iespējamie interešu konflikti būtu viena no prioritātēm. Savukārt citi demokrātu politiķi vēlas rūpīgāk izvērtēt Trampa znota Džareda Kušnera un dēla Donalda Trampa juniora uzņēmējdarbību. Šie ir politiķu izvirzīti jautājumi un iespējamās izmeklēšanas virzieni, nevis pierādījumi par pārkāpumiem.
Vēl viens īpaši sensitīvs jautājums ir Epstīna lieta. Demokrāti vēlas noskaidrot, vai ASV Tieslietu ministrija publiskojusi visu informāciju, kurai saskaņā ar likumu bija jābūt pieejamai, un kādēļ daļa dokumentu tikusi aizklāta. Diskusijas par šo lietu jau ilgstoši izraisa politiskus strīdus Vašingtonā, un demokrātu vairākums Kongresā dotu iespēju daudz aktīvāk pieprasīt amatpersonu paskaidrojumus.
Tomēr vislielāko uzmanību piesaista iespēja, ka Trampam varētu draudēt jau trešā impīčmenta procedūra. Demokrātu līderis Pārstāvju palātā Hakīms Džefrīss nav izslēdzis šādu iespēju, lai gan konkrēts lēmums par procedūras sākšanu nav pieņemts. Tramps impīčmentu jau piedzīvojis divas reizes pirmās prezidentūras laikā. Abos gadījumos Senāts viņu attaisnoja. Arī jauna impīčmenta izsludināšana pati par sevi nenozīmētu prezidenta atcelšanu, jo tam nepieciešams divu trešdaļu senatoru atbalsts.
Būtiska nozīme būs arī tam, kura Kongresa palāta nonāks demokrātu kontrolē. Pārstāvju palātas vairākums ļautu partijai bloķēt vairākus Trampa likumdošanas plānus un sākt parlamentāras izmeklēšanas, savukārt kontrole pār Senātu dotu iespēju aizkavēt vai noraidīt prezidenta izraudzītos ministrus, vēstniekus un federālos tiesnešus. Tas nozīmētu, ka Baltajam namam daudz biežāk nāktos meklēt kompromisus ar politiskajiem pretiniekiem.
AP atgādina, ka līdzīga situācija izveidojās 2018. gadā, kad demokrāti Trampa pirmās prezidentūras vidū ieguva vairākumu Pārstāvju palātā. Tam sekoja virkne izmeklēšanu par prezidenta administrāciju un viņa uzņēmējdarbību, bet vēlāk arī pirmā impīčmenta procedūra. Šī pieredze liecina, cik būtiski Kongresa vairākuma maiņa var ietekmēt prezidenta darbu.
Vienlaikus republikāņu vairākuma saglabāšana ļautu Trampam turpināt īstenot savu programmu ar mazāku Kongresa pretestību. Tomēr pat neliels vairākums var radīt sarežģījumus, ja daļa republikāņu likumdevēju nepiekrīt prezidenta iecerēm. Savukārt demokrātu panākumi varētu ietekmēt ne tikai Trampa atlikušo pilnvaru laiku, bet arī politisko spēku gatavošanos 2028. gada prezidenta vēlēšanām.
Tādējādi šodien amerikāņi balso ne tikai par Kongresa sastāvu. Vēlēšanu iznākums noteiks, cik lielas iespējas Donaldam Trampam būs īstenot savus plānus un cik intensīva varētu kļūt viņa administrācijas darbības uzraudzība nākamajos divos gados.
