Treneres teiktie vārdi uzmundrina 0
Latvijas ātrākā sprintere Sindija Bukša paņēmusi akadēmisko atvaļinājumu augstskolā un apņēmīgi gatavojas olimpiskajai sezonai.
Pērn Bukša izcīnīja spožāko titulu Latvijas vieglatlētikai, kļūstot par Eiropas U-23 čempioni 200 metru skrējienā, saņēma balvu kā Latvijas labākā vieglatlēte šajā vecuma grupā un savas treneres Mārītes Lūses komplimentus par nesalaužamu apņēmību izspiest no sevis maksimumu.
“Tas noteikti tā arī ir, daru visu un vēl vairāk.
Negribu sevi celt debesīs, esmu tikai cilvēks, bet daru maksimālo, gandrīz dzīvoju manēžā – citi patrenējas divas trīs stundas, bet es esmu pirms viņiem un palieku arī pēc. Ja neatrodu ieeju pa durvīm, tad ielecu pa logu.
Prieks, ka trenere teica tādus vārdus, tie uzmundrina, pat asaras acīs sariesās,” LA.LV sacīja Sindija Bukša (22).
Viņa paņēmusi akadēmisko gadu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, lai visu uzmanību veltītu sportam. Atsākt studijas plāno rudenī. “Noteikti pabeigšu augstskolu. Esmu pārliecināta, ka labam sportistam jābūt ar augstāko izglītību.”
Ziemas treniņus ietekmējot pēc pērnās sezonas savainotā potīte, kas joprojām liek par sevi just: “Strādāju, lai atgūtu iepriekšējo kustību intensitāti. Sacensībās var redzēt, ka traumētā kāja mazliet atpaliek, lai gan iepriekš bija stiprākā. Tas iespaido rezultātu. Rīgas Sporta manēžā ir nestandarta aplis, un traumas dēļ nevaru izskriet virāžas – tās ir pārāk asas un rada sāpes. Igaunijā ir standarta aplis, tur kāja nesāpēja.” Pateicoties siltajai ziemai, vieglatlētiem novecojušajā sporta manēžā vismaz nenākas salt.
Bukša koncentrēsies 200 metru distancei, jo 100 metros konkurence esot daudz spēcīgāka un ielauzties elitē – sarežģītāk: “200 metros man ir vairāk priekšrocību, jo esmu gara auguma un izturīga. 100 metri ir labs treniņš, var uztrenēt starta ātrumu, kas palīdz arī divreiz garākā distancē.”
Tokijas olimpisko spēļu norma 200 metros ir 22,80 sekundes, viņas aizpērn sasniegtais personiskais rekords – 23,02. Vēl ir iespēja kvalificēties, pietiekami pakāpjoties pasaules rangā. “Norma ir ļoti augsta, bet nekas nav neiespējams. Visu var, ja grib, strādā un dara. Līdz olimpiskajām spēlēm maz laika, un mēs to ņemam vērā. Iepriekšējā gadā nebija tādu gatavošanās iespēju kā tagad, saņemot Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu. Arī tad, ja neizdosies, nebūšu ļoti vīlusies, jo viss vēl priekšā, neesmu sasniegusi savu virsotni,” spriež Sindija Bukša.
