“Tur kaut kas visu laiku brūk!” Simtiem kubikmetru iežu – milzu putekļu mākonis pacēlies virs Alpiem 0
Vācijas un Austrijas robežas tuvumā esošo Cūgšpici otrdien pārklāja milzīgs putekļu mākonis, kad no kalna ziemeļu nogāzes atdalījās milzīgs daudzums iežu. Taču ar to nogruvums nebeidzās – arī trešdien no kalna turpināja atdalīties akmeņi, un eksperti vēl mēģina noskaidrot, cik liels patiesībā ir notikušais sabrukums.
2962 metrus augstā Cūgšpice ir Vācijas augstākais kalns, bet nogruvums noticis tā Tirolē esošajā pusē, uz robežgrēdas starp Vāciju un Austriju. Ieži atdalījušies stāvā un grūti pieejamā vietā, kur nav marķētu pārgājienu taku. Tāpēc, par laimi, cilvēki negadījumā nav cietuši. Arī tuvākajā apdzīvotajā vietā Ehrvaldā nav ziņots par postījumiem.
Taču kalns arī turpmākajās dienā nav bijis pilnībā mierīgs. “Tur kaut kas visu laiku atdalās,” sacījis Grainavas kalnu glābšanas dienesta vadītāja vietnieks Francis Dērfleris. Viņš norādīja, ka ik pa laikam joprojām dzirdams, kā kaut kas no kalna atdalās un nogāžas.
Minhenes Tehniskās universitātes ģeologs un ģeogrāfs Mihaels Krautblaters BR24 sacīja, ka kustībā varētu būt bijuši vismaz vairāki simti kubikmetru iežu, taču iespējams, ka apjoms ir arī ievērojami lielāks. Precīzu apjomu eksperti plāno aprēķināt, izmantojot dronu uzņemtus attēlus un iepriekšējos kalna modeļus.
Krautblaters norādīja, ka nogruvuma vieta atrodas augstu kalnā, netālu no grēdas, sektorā, kur atrodas mūžīgais sasalums.
Tieši tāpēc viena no versijām ir, ka savu lomu varētu būt nospēlējusi sasilšana un mūžīgā sasaluma kušana.
Tomēr eksperts uzsver – pagaidām nevar droši apgalvot, ka tas bijis konkrētais nogruvuma cēlonis.
Mūžīgais sasalums augstkalnēs darbojas kā sava veida “līme”, kas palīdz stabilizēt iežu masīvu. Kad temperatūra paaugstinās un sasalušais ūdens sāk atkust, iežu struktūra var kļūt nestabilāka. Cūgšpices apkārtnē Krautblatera komanda mūžīgā sasaluma temperatūru mēra jau kopš 2007. gada. Pētnieks ZDFheute norādījis, ka tuvējā mērījumu vietā šajā laikā temperatūra paaugstinājusies no aptuveni -1,2 līdz -0,7 grādiem.
Īpašu uzmanību eksperti pievērš arī šīs vasaras karstuma viļņiem.
Siltums iežos lielā dziļumā nonāk ar laika nobīdi, tāpēc iepriekšējā vasaras karstuma ietekme uz mūžīgo sasalumu var būt jūtama tikai tagad.
Krautblaters skaidro, ka mūžīgais sasalums šajā kalna daļā atrodas aptuveni desmit metru dziļumā, un karstuma ietekmei līdz šādam dziļumam nepieciešami divi līdz trīs mēneši.
Neraugoties uz iespaidīgo nogruvumu, Cūgšpices tūrisma infrastruktūras darbība nav traucēta.
Tirolē esošais trošu vagoniņš trešdien atsāka darbu kā parasti, tāpat darbojas Ehrvaldes Almbāna. Arī Vācijas pusē esošajai Cūgšpices dzelzceļa sistēmai un trošu vagoniņam briesmas nedraudot.
Eksperti gan atgādina, ka klinšu nogruvumi Cūgšpicē nav pilnīgi neparasta parādība. Kalnā jau iepriekš novēroti iežu atdalīšanās gadījumi, tostarp 2024. gadā Tirolē notika lielāks nogruvums, kad aptuveni
2800 metru augstumā atdalījās vairākas tonnas iežu. Tomēr pašreizējā nogruvuma mērogs Cūgšpicei tiek vērtēts kā neparasti liels.
Tagad zinātnieki plāno rūpīgi izpētīt nogruvuma vietu. Ar termokamerām aprīkots drons ļaus noskaidrot, kāda ir temperatūra atseguma vietā un vai tur vēl atrodams ledus. Pētnieki arī salīdzinās jaunos attēlus ar iepriekš izveidotajiem Cūgšpices ziemeļu nogāzes modeļiem, lai noskaidrotu gan jau nobrukušo iežu daudzumu, gan to, vai pastāv vēl lielāku nogruvumu risks.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
