Turas pie pensijas vecuma celšanas ar 2014. gadu 0
Labklājības ministrijā (LM) vakar notika diskusija par pensijas vecuma paaugstināšanu. Labklājības ministre Ilze Viņķele uzstāja – lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, tam jānotiek divus gadus agrāk: nevis 2016. gadā, kā tika nolemts iepriekš, bet jau no 2014. gada.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze atgādina, ka pirms nepilniem diviem gadiem pēc garām diskusijām sociālie partneri ar ministriju vienojās pensijas vecumu celt, sākot no 2016. gada. “Pie tā arī jāpaliek,” uzskata A. Verze. “Neticu, ka 2014. gads glābs kaut ko vairāk vai iedos lielāku stabilitāti. Tā nav alternatīva.”
Stradiņa universitātes dekāne Taņa Lāce piekrita, ka pensijas vecums jāpaaugstina, taču ar to saistītās problēmas nedrīkst atstāt tikai sociālajam budžetam. To pašu sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Silvija Šimfa. Šīs izmaiņas sāpīgi skars tieši pirmspensijas vecuma cilvēkus. Tieši viņi jau tagad visvairāk cieš bezdarba dēļ. “Vajag citus pasākumus – atbalstu veselības aprūpei, mūžizglītībai. Kad cilvēks vecuma dēļ izmests no darba, pašvaldību sociālajam budžetam tas ir milzīgs slogs.”
Pensijas vecuma palielināšana līdz 65 gadiem, minimālā darba stāža paaugstināšana no 10 līdz 15 gadiem un vēl citas izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā – šos pasākumus I. Viņķele nosauc par “veiksmes atslēgu”, kas nodrošinās sistēmas stabilitāti.
Taču daudzi runātāji tieši nosacījumu biežo maiņu nosauca par kļūdu. Tas neveicina iedzīvotāju, jo sevišķi jauno cilvēku, uzticību pensiju sistēmai. Viņi nav ar mieru maksāt nodokļus sistēmā, kas nolemta sabrukšanai.
Demogrāfs Ilmārs Mežs aicināja vismaz vienu miljonu no budžeta izbrīvēt jaunajām ģimenēm, citādi “valsts pārvērtīsies par pansionātu, kam nav nākotnes”.
Turklāt būtu laiks noskaņoties tālākajām izmaiņām – pilnīgi iespējams, ka nav tālu tas laiks, kad diskutēsim nevis par pensiju no 65, bet no 70 gadu vecuma. Ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka tas ir neizbēgami. Ne mazums cilvēku šajā vecumā ne tikai aktīvi darbojas savās pensionāru organizācijās, interešu klubos, bet arī turpina strādāt savās profesijās. Būtu tikai ieteicams, sākt jau tagad pakāpeniski skaidrot, ka, iespējams, ap 2050. gadu pensijas vecums būs 70 gadi, tādējādi dodot iespēju cilvēkiem plānot savu dzīvi un domāt par alternatīvām.
Noslēgumā labklājības ministre solīja, ka tiks izstrādāts “bāzes scenārijs par grozījumiem pensiju sistēmā. Panākta sapratne, ka pensijas vecums jāpalielina, jautājums ir tikai, no kura gada. Vienlaikus tiks risināts jautājums par nodarbinātību, trim ministrijām – Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības – sēžoties pie viena apspriežu galda.
