Uguns izpostītās “Lielkrūzes” atdzimst saskaņā ar dabu un latvisko gudrību 0
Ir drēgna novembra diena. Jaunpiebalgas novada bioloģiskās zemnieku saimniecības “Lielkrūzes” saimnieks Guntars Dolmanis steidz dzīt bārdu, lai Rīgas žurnālistam neizskatītos pēc ķēma – pēc 21. oktobrī notikušās ugunsnelaimes, kas nopostīja kūtij, jaunceltnei jumtus un konstrukcijas, pašam priekš sevis nav atlicis laika. Bijis jāglābj, kas glābjams, turklāt laiks sakrita ar rudens dīķu darbiem. Un kur nu vēl visa pārējā saimniecība.
Neteikšu, ka biju mīļi gaidīts: saimnieki bažījās, ka no viņu nelaimes tiks taisīts šovs. Un arī darbs dzen darbu. Patiesībā ugunsnelaimei pieskārāmies tikai epizodiski un pa īstam – tikai sarunas beigās. Septiņas stundas tiku iesvaidīts bioloģiskās un dabai draudzīgās latviskās saimniekošanas modelī – gan staigājot pa saimniecību, gan pie galda sveces gaismā. Gribēju, bet tā arī neuzdrošinājos pavaicāt, vai ugunsgrēki arī piederas pie šī saimniekošanas veida? Kā dabā: dažkārt kaut kam jānodeg, lai kaut kas varētu dzīvot un augt ar jaunu sparu. Un kaut kam varbūt jāpierimst…
