Ugunsgrēku sezona: Eiropas dienvidus piemeklējuši plaši un bīstami mežu ugunsgrēki 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gaisa temperatūrai vairākas dienas saglabājoties +40 grādus pēc Celsija skalas, Eiropas dienvidus piemeklējuši plaši un bīstami mežu ugunsgrēki, kas nav nekas neparasts šim gadalaikam, tomēr eksperti konstatē, ka, klimatam kļūstot siltākam, tie rada aizvien lielākas problēmas.
Nopietnākā situācija bija vērojama Grieķijā, kur uz ziemeļiem no Atēnām vairākas dienas kalnainajā apkaimē dega priežu meži un ugunsdzēsējiem liesmas izdevās apturēt tikai Atēnu priekšpilsētas Dionīsas pievārtē.
Uguns plosījās vairākus kilometrus garā joslā. Mežu ugunsgrēka dūmi, kā arī atblāzma bija jūtami un redzami pārdesmit kilometru attālajā galvaspilsētā.
Varasiestādes aicināja priekšpilsētu iedzīvotājus būt gataviem evakuācijai, turēt durvis un logus noslēgtus, lai telpās nenokļūtu dūmi.
Dzēšanas darbos iesaistīja piecus specializētos helikopterus un piecas lidmašīnas, kā arī ap 300 ugunsdzēsēju, bet darbu apgrūtināja spēcīgais vējš. Uguns iznīcinājusi vairākas dzīvojamās ēkas un automašīnas.
Kas izraisīja aizdegšanos, nav zināms, taču varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu.
Daudziem grieķiem vēl atmiņā 2018. gada jūlija katastrofālā ugunsnelaime, kad ārpus kontroles izgājušie mežu ugunsgrēki pie Atēnām laupīja 102 cilvēku dzīvības.
Kaut gan lielais ugunsgrēks pie Dionīsas likvidēts, augsta ugunsbīstamība saglabājas citos Grieķijas nostūros.
“Es vēlētos uzsvērt, ka augusts būs sarežģīts mēnesis. Meteorologi jau mūs brīdinājuši, ka, sākot no nākamās nedēļas beigām, mūs sagaida jauns ilgstošs karstuma vilnis. Tādēļ ļoti svarīgi, lai visi valsts dienesti būtu absolūtā gatavībā līdz ugunsgrēku perioda beigām,” valdības sēdē pirmdien uzsvēris Grieķijas valdības vadītājs Kirjaks Micotakis.
Pagājušās nedēļas beigās bīstami ugunsgrēki plosījās arī Spānijā un Itālijai piederošajā Sardīnijas salā. Sardīnijas dienvidrietumos uguns dēļ mājas nācās pamest ap 1000 iedzīvotājiem.
Varasiestādes notiekošo nosauca par “bezprecedenta katastrofu” un izsludināja ārkārtas situāciju. “Uguns nodarītos zaudējumus joprojām nav iespējams noteikt, jo tā vēl plosās Oristano apkaimē.
Veģetācija ir iznīcināta, uzņēmumi un mājas nodegušas, dzīvnieki gājuši bojā,” pirmdien izplatītajā paziņojumā konstatēja Sardīnijas pašvaldības vadītājs, salas prezidents Kristians Solinass.
Iesaistot cīņā 20 specializētos lidaparātus un 7500 dzēsēju, ar Francijas un Grieķijas ugunsdzēsēju palīdzību vakar ugunsgrēkus izdevās ierobežot. Lēš, ka izdegusi ap 20 tūkstošu hektāru liela platība, bet nevar izslēgt, ka ugunsgrēki neatjaunosies.
Solinass lūdzis ekonomisko palīdzību Itālijas prezidentam Mario Dragi. Spānijā par pēdējo divu gadu lielāko mežu ugunsgrēku epicentru kļuva Katalonijas vidienes apgabali, kur degšana notika vairākās vietās vienlaikus.
Situāciju tur nedēļas sākumā izdevās stabilizēt, tikai pateicoties lietum, kaut gan dzēšanā bija iesaistīta arī armija. Izdegusi kopumā ap 3200 hektāru liela platība, un ugunsdzēsēji turpina uzmanīt izdegušo teritoriju perimetru.
Par plašiem savvaļas ugunsgrēkiem ziņo arī no Krievijas, kur Sahas republikā jeb Jakutijā tie jau kļuvuši par hronisku parādību.
Trešdien šajā Sibīrijas reģionā bija reģistrēti 126 mežu ugunsgrēki 1,3 miljonu hektāru platībā, no kuriem dzēsa tikai 48 ugunsgrēkus – galvenokārt tos, kas atrodas apdzīvotu vietu tuvumā un apdraud iedzīvotājus.
Eiropas Vides aģentūra prognozē, ka Eiropas rietumu un vidus daļā šobrīd ugunsbīstamība ir “īpaši liela”, bet visaugstākā tā ir Dienvideiropā. Klimatam kļūstot siltākam, plašākas kļūst ugunsgrēkiem potenciāli pakļautās teritorijas, bet pati ugunsgrēku sezona – garāka.
