Ukrainā mēģinās veidot buferzonu 2
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notikušās sarunas starp Ukrainas, prokrievisko kaujinieku, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvjiem noslēgušās ar parakstītu deviņu punktu memorandu.
Pēc septiņu stundu ilgām sarunām to dalībnieki vienojās no karadarbības vietas Ukrainas austrumos izvest “ārvalstu algotņus”, kas karo kā vienā, tā otrā pusē, izveidot 30 kilometru plašu demilitarizētu buferzonu, kur nevarēs atrasties bruņojums un pār kuru tiks aizliegti militāro lidmašīnu lidojumi, kā arī palielināt EDSO lomu Krievijas un Ukrainas robežteritorijas un demilitarizētās zonas uzraudzībā. Sarunās Ukrainu pārstāvēja valsts bijušais prezidents Leonīds Kučma, kurš paziņoja, ka panāktais deviņu punktu miera plāns tiks ieviests 24 stundu laikā. Tiesa, ziņu aģentūra “AFP” informēja, ka vēl vakar bruņojuma atvilkšana ne vienā, ne otrā pusē netika novērota. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pārstāvis Andrijs Lisenko atklājis, ka Ukraina neatvilks savus spēkus no frontes līnijas, kamēr netiks ievērots pamiers, par kuru puses vienojās septembrī. “Galvenais Minskas vienošanās punkts attiecas uz uguns pārtraukšanu. Pārējie punkti seko tam,” paskaidroja Lisenko.
Arī NATO bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs, kas nedēļas nogalē piedalījās alianses Militārās komitejas sanāksmē Viļņā, paziņoja, ka pamiers Ukrainā patiesībā netiek ievērots. “Situācija Ukrainā nav laba. Pēdējo dienu laikā artilērijas uzbrukumu skaits ir pielīdzināms līmenim pirms pamiera. Pamiers tur ir tikai nosaukuma pēc. Tas, kas notiek uz vietas, ir pilnīgi cits stāsts,” sacīja Brīdlovs.
