Tuvo Austrumu situācijā vienīgais risinājums – ar spēku, atzīst Korāna tulkotājs Uldis Bērziņš 14
Dzejniekam Uldim Bērziņam, kas 21. aprīlī saņems Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu par senislandiešu eposa “Eddas dziesmas” atdzejošanu un pirms dažiem gadiem šo pašu balvu saņēmis par Korāna tulkošanu, intervijā citastarp jautāju, kā viņš vērtē pašreizējo situāciju Tuvajos Austrumos un mūsu asās diskusijas par bēgļu uzņemšanu.
Bēgļu uzņemšanu dzejnieks vērtē viennozīmīgi: jāuzņem, tiesa, stingri izvērtējot, kurš patiešām ir kara bēglis, bet kurš par tādu tikai izliekas: “Mums jārīkojas tā, kāda ir kopējā politika un atbildība Eiropā. Nav cēli, ir zemiski visu laiku tēlot pastarīti, Pelnrušķīti, kurai vajag visādas privilēģijas. Mēs esam cietuši? Jā, bet vai ir kāds, kas vairāk cietis par vāciešiem? Un tomēr viņi pratuši saņemties, savākties, uzplaukt, un viņiem vēl paliek naudas riskantiem projektiem.”
Arī jautājumā par Tuvo Austrumu situāciju dzejnieks ir līdzīgi tiešs un uzskata – vienīgais iespējamais risinājums ir ar spēku: “Es domāju, jo destruktīviem spēkiem jāturas pretī un tie jāiznīcina. Es jau neesmu nekāds historiogrāfs, bet nevaru izslēgt, ka šajā “Lielā Ādama” attīstības stadijā aktivizējas agresīvie gēni, un, ja ilgi nav bijusi “dzelzu pelde”, regulēts karš, kurš mazina asinsspiedienu, tad negaidītos, neregulētos un visai barbariskos veidos uzbrūkam viens otram – kaut ar dakšiņu uz tumšām kāpnēm.”
Par to, kā Uldis Bērziņš nonācis līdz savam pašreizējam poliglota statusam un kāpēc uzskata – latviešu valodā vajag pārtulkot visu, arī grāmatas, kuras, iespējams, izlasīs tikai pārsimts interesenti, lasiet 14. aprīļa “Latvijas Avīzē” vai E-izdevumā.
