Uldis Šmits: “Ciniskā dezinformācijas kampaņa” joprojām ir “milzu slogs daudziem upuru radiniekiem” 3
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nīderlandes valdība cēlusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā sūdzību pret Krieviju sakarā ar tās saistību “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Donbasa 2014. gada 17. jūlijā.
Tas ir svarīgs solis, lai gan kopš marta pašā Nīderlandē jau ir sākusies tiesas prāva, kuras sēdēm var sekot tiešraidē. Dažādas tiesvedības ar atšķirīgiem mērķiem un atbilstoši attiecīgu valstu likumiem notiek vēl citur.
Tomēr starptautiskā izmeklēšanā balstītais process Amsterdamas tiesu kompleksā (simboliskā lidostas tuvumā) paver visaptverošu konkrētā nozieguma ainu un tādējādi atmasko arī Austrumukrainā izvērsto Krievijas agresiju, kas tiek īstenota ar “tautas republiku” starpniecību.
Kā zināms, Maskava pastāvīgi apgādā separātiskos veidojumus ar bruņojumu un kaujas spēju uzturēšanai vajadzīgajiem militāristiem, ko Ukrainā mēdz ironiski dēvēt par “ihtamņetiem”, jo saskaņā ar Kremļa oficiālajiem apgalvojumiem “viņu tur nav”.
Tāpēc “nevarēja būt” arī no Krievijas ievestā raķešu iekārta, ar kuru tika notriekts Malaizijas aviokompānijas lidaparāts, kas ar 298 cilvēkiem, pārsvarā nīderlandiešiem, devās no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Kremļa režīms, izmantojot ierastās metodes, centās kavēt Hāgas vadītās izmeklētāju komandas darbu un tagad piedēvē prāvai politiskus motīvus.
Bet šādai ierasti piekoptai taktikai zudīs jēga, ja lietu pieņems izskatīšanai Strasbūrā neatkarīgi no varbūt pēc gariem gadiem pasludinātā lēmuma. Kaut, protams, Eiropas Cilvēktiesību tiesa vērtē notikumus no savas īpašās kompetences skatpunkta.
Vairākas bojāgājušo ģimenes, ko pārstāv aviokatastrofu lietās specializētais advokāta Džerija Skinera birojs, jau ir vērsušās ECT, kur cēlušas prasības pret Krieviju un personiski Putinu.
Taču līdz ar Nīderlandes un varbūt arī citu valdību iesaistīšanos strīds tiek pacelts starpvalstu līmenī, un tas nozīmē, ka Strasbūras tiesas rīcībā nonāks vērtīgi izmeklēšanas materiāli.
Pastāv vēl kāds noskaidrošanas vērts apstāklis. Kā Nīderlandes procesa ievadā norādīja apsūdzību uzturošā prokurore, gadiem ilgstošā ar lietu saistītā “ciniskā dezinformācijas kampaņa” joprojām ir “milzu slogs daudziem upuru radiniekiem”.
Atcerēsimies kaut vai stāstu par Kijevas lidostā strādājušo spāņu dispečeru, kas izrādījās telekanāla RT savervēts profesionāls krāpnieks un Krievijas dāsni apmaksātu viltus ziņu izplatītājs.
Galvenais “avots” Kremļa propagandas resursu un pat Putina piesauktajai versijai, ka lidmašīnu sašāvuši Ukrainas iznīcinātāji.
Viltus ziņas un “versijas”, iespējams, pirmoreiz tika fabricētas īsti industriālos apjomos tieši 2014. gada 17. jūlijā pastrādātā nozieguma piesegšanai.
Diez vai juridiskas sekas jelkad iestāsies uz apsūdzēto sola sēdošu personu izskatā.
Nu arī Krievijas konstitūcijā ir iegrozīta norma, kas ļauj nepildīt starptautisko tiesību aktus un saistības. Tikmēr lieta jau iegājusi vēsturē.
Martā iepretim Krievijas vēstniecībai Hāgā tika izlikti 298 balti tukši krēsli, bet viens no plakātiem vēstīja – “Cilvēcīgums stāv pāri politikai”. Ielāgojama atziņa un zināmā mērā arī spriedums.
