Ulmaņa dzimtajās mājās “Pikšās” pulcējās valstsvīra piemiņas aizbildņi 0
Latvijas izcilā valstsvīra Kārļa Ulmaņa dzimšanas dienas atceres pasākums ikreiz norāda uz vasaras tuvo galu, rudens ražas laiku, stiprināšanos patriotiskās domās un nesavtīgos darbos Latvijas labā. Neraugoties uz Latvijas Zemnieku savienības politiķu plašo pārstāvniecību, politiskas runas neskanēja.
Ļaudis ieklausījās Ērika Hānberga rimti pacilātajā uzrunā, citējot Kārli Ulmani – par godīgu un vīrišķīgu cilvēku nepieciešamību Latvijai un paldies pateikšanā Gunāram Ulmanim par saimniekošanu “Pikšās”. Jauktā kora “Pa saulei” balsis patiesi aizgaiņāja lietu un atsauca sauli. Mācītāja Jāņa Tāluma dievvārdi lika padomāt par savu vietu uz Zemes.
“Cik ilgi būs Latvijas Zemnieku savienība, tik ilgi mēs te nāksim,” teica LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. “Ņemiet spēku un ticību no šīs vietas,” turpināja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns. “Es zinu, ka jums visiem mājās ir lauku labumi, tomēr nopērciet kaut no mazpulcēniem “Pikšu” pagalmā – viņu tomātos un ābolos ir prieks un enerģija,” aicināja mazpulku vadītāja Ilze Kļava.
Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Arnis Mugurēvičs citēja Kārļa Ulmaņa teikto tālajā 1914. gadā – jau tad viņš norādījis uz alkohola lietošanas postu, kas esot aktuāls arī mūslaiku politiķu vidū…
Bet K. Ulmaņa stipendijas apliecinājumu (Ls 135 ik mēnesi šajā studiju gadā) no profesora rokas saņēma četras LLU studentes: džūksteniece Anda Jēkabsone par mazpulku darbības pētījumiem (pati 13 gadus darbojusies mazpulkos), saldeniece Kristīne Kalniņa par darbu, kurā analizējusi politisko propagandu K. Ulmaņa valdīšanas laikā, valmieriete Linda Trapāne par darbu “K. Ulmanis un Valmiera”, bet rēzekniete Baiba Čehova – par darbu, kurā pētījusi valsts attieksmi pret mazākumtautībām dažādos Latvijas brīvvalsts laikos.
{gallery id=”2095″}
