Gunārs Nāgels: Ar vienu lēmumu aptur Okupācijas muzeja attīstību 54
Mēs dzīvojam bīstamā pasaulē. Aiciniet aizsardzības ministru pastāstīt par spēkiem, kuri varētu pāris stundu laikā ieņemt Rīgu, un par lielām cerībām, ko liekam uz sabiedrotajiem, ka tie mūs nepametīs. Prasiet ārlietu ministram par lielām pūlēm, kas tiek veltītas, nemitīgi stiprinot saites ar draudzīgām valstīm, un būvējot saites ar ne tik draudzīgām valstīm.
Un tad apciemojiet Latvijas Okupācijas muzeju un Stūra māju, lai mazliet saprastu, kas notiek, kad šo ministriju darbs nav bijis sekmīgs. Vai, ja esat drosmīgāki, apciemojiet Ukrainas Doņeckas apgabalu, lai vēl labāk saprastu, ko šodien nozīmē starptautiskas garantijas par valsts nedalāmību. Kā saldo ēdienu skatieties “Russia Today” informatīvos raidījumus un nebrīnieties, ka “fakti” nav fakti.
Latvijas Republikas ārlietu ministrs savā gadskārtējā ziņojumā Saeimā 26. janvārī teica: “Krievijas agresija Ukrainā parādīja izaicinājumus, kuriem starptautiskā sabiedrība nebija gatava. Tas bija informatīvais karš, kas norisinājās vienlaikus ar Krievijas militāro operāciju Krimā un turpinās Ukrainas austrumos. Informatīvais karš nav viegli uzvarams…”
Latvijas pretkampaņa šai informatīvajā karā ietver gan ministra minēto “neatkarīgu, kvalitatīvu mediju stiprināšanu”, gan mītu par mūsu vēsturi kliedēšanu, jo kaimiņvalsts psihe balstās uz vēstures aizstāšanu ar pasakām. Ja pasaku stāstītājiem ir kodolieroči un pie reizes ar savām pasakām cenšas apvārdot mūsu draugus, tad ir vēl svarīgāk nodrošināt patiesības izklāstīšanu tik plaši, cik iespējams.
Trešdien, 27. janvārī, Saeimas priekšsēdētājas un vairāku ārzemju vēstnieku klātbūtnē atvēra zinātnisku grāmatu par Salaspils nometni, kura izkliedē vairākus padomju laikā izplatītos mītus un kurai viens no līdzautoriem ir Latvijas Okupācijas muzeja publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs.
Pirmdien, 25. janvārī, Rīgas pilsētas būvvalde deviņu lappušu garā vēstījumā noraidīja Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektu, apturot muzeja attīstību un neļaujot tam kvalitatīvi pildīt likumā noteiktos uzdevumus. Lēmumā divreiz citēts Būvniecības likuma pants, kurā noteikts, ka jālīdzsvaro sabiedrības intereses, bet nekur dokumentā nav nekādā veidā atzīts, ka Okupācijas muzeja darbs ir kaut vai kripatiņas vērts.
Viens solis uz priekšu un desmit atpakaļ.
