Pieaugšot nozares sociālā loma 0
Meža nozares sociālā loma lauku attīstībā arvien pieaug, uzsver eksperti, norādot uz plāniem par neizmantoto zemju piemērošanu mežsaimniecības mērķiem. Pašlaik Eiropā kopumā meži klāj ap 32% sauszemes platības, Ziemeļeiropā un Latvijā – ap 52%. Pamatnostādnes paredz, ka uz 2030. gadu meža platības aizņems 55%.
“Svarīgi ir vienoties, kuras zemes izmantojam mežsaimniecībai, kuras – lauksaimniecībai. Tā ir īpašnieka izvēle, ko konkrētā īpašumā darīt. Iespējams, jāvienojas, ka netiek apmežotas auglīgās zemes, veidoti lieli, vienlaidus apmežojumi,” uzskata A. Muižnieks. Savukārt “zaļo” pārstāvji ir citās domās: par “mežu” tiek uzskatīti arī svaigi izcirtumi, un tāpēc šāds skaitlis – 55% – neko nenozīmējot ne ekonomisko, ne vides, ne sociālo interešu grupu pārstāvjiem.
Ar sociālo lomu nosacīti saistīta arī sadaļa par godīgas konkurences veicināšanu meža nozarē. Piemēram, ieviest reverso pievienotās vērtības nodokli (PVN) koksnes blakusproduktiem, tādējādi izslēdzot krāpšanos. Reversais PVN šobrīd jau ir ieviests kokmateriāliem, metāllūžņiem un būvniecības pakalpojumiem, un tas nozīmē, piemēram, ka nodokli par kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir apliekamās personas.
Tāpat arī aktuāls ir jautājums par valsts pasūtījumiem, piemēram, vai tiek prasīts, ka pakalpojumu sniedzējs uzrāda saprātīgas darba algas, nevis dempingo, graujot godīgu konkurenci. “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.” paredz divu veidu attīstības scenārijus: pesimistisko, kas notiek ar nozari, ja nekas netiek darīts un lietas virzās pašas no sevis, un optimistisko – ja izdodas realizēt visu, kas ieplānots. Tomēr A. Ozols atzīst, ka, visticamāk, realizēsies trešais scenārijs – reālais.
