Bulgārus uztrauc labojumi krimināllikumā 1
Bulgārijas sabiedrības asu nosodījumu izpelnījušies valsts parlamenta juridiskās komisijas nesen izstrādātie un valdības atbalstītie labojumi Bulgārijas krimināllikumā, kas ļautu noteikt bargus sodus ārvalstu finansējumu saņemošām nevalstiskajām organizācijām.
Bulgāri satraucas, ka šādi noteikumi, ja tiks apstiprināti, krietni noslāpēs korupcijas apkarošanu un ierobežos žurnālistu darbu. Pašreizējais Bulgārijas krimināllikums stājās spēkā 1968. gadā, un kopš tā brīža tajā veikti gandrīz simt labojumi, skaidro bulgāru mediji. Pie jaunajiem krimināllikuma labojumiem vietējie tieslietu profesori, tiesneši, prokurori un nevalstisko organizāciju pārstāvji strādāja vairāk nekā trīs gadus. Taču viņu darbs izraisījis pamatīgu kritikas vilni. Lielākās neskaidrības radījis krimināllikuma pants, kurā rakstīts, ka Bulgārijas pilsonim var tikt piespriests divu līdz piecu gadu cietumsods, ja viņa darbības citas valsts sponsorētā organizācijā nodarījušas kaitējumu valstij. “Likumprojektā netiek paskaidrots, ko šie termini nozīmē. Ko nozīmē “ārvalstu organizācija”? Kas ir “valstij kaitējošās darbības”?” sarunā ar Vācijas raidsabiedrību “Deu- tsche Welle” pauda Helsinku komitejas cilvēktiesību aizstāvībai Bulgārijas nodaļas vadītājs Krasimirs Kaņevs. Viņaprāt, šie termini varētu tikt attiecināti uz vairākām Bulgārijā reģistrētām nevalstiskajām organizācijām, kuras sadarbojas ar nozares starptautiskajiem flagmaņiem, piemēram, “Amnesty International” un “Reporters Without Borders”.
Kaņeva bažas apstiprina pirms divām nedēļām Bulgārijas ieņēmuma dienesta sāktā izmeklēšana pret viņa vadīto organizāciju, lai noskaidrotu, kas ir tās patiesais ienākumu avots. “Helsinku komitejas cilvēktiesību aizstāvībai Bulgārijas nodaļa ir dibināta 1992. gadā, un šī ir pirmā reize, kad veikts šāds audits. Mēs katru gadu iesniedzam finanšu pārskatu, kā tas noteikts likumā,” sacījusi organizācijas pārstāve Jezerča Tigani.
Bulgārijas amatpersonas gan cenšas kliedēt bažas par krimināllikuma topošajiem labojumiem. Valsts tieslietu ministre Zinaīda Zlatanova sarunā ar Vācijas raidsabiedrību “Deutsche Welle” sacījusi, ka mēģinājumi tulkot krimināllikumu kā vēršanos pret žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām ir nepamatoti un absurdi.
