“Gribējās aiziet skaisti, bet nesanāca.” Hokejisti ar smagu zaudējumu atvadās no Latvijas hokeja izlases 15
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nerealizētas simtprocentīgas vārtu gūšanas iespējas, rupjas kļūdas savā laukuma pusē un spēles pavediena zaudēšana noslēdzošajā trešdaļā bija lielākie klupšanas akmeņi Latvijas hokeja izlases zaudējumā Pekinas olimpisko spēļu astotdaļfināla cīņā pret Dāniju. Latvija cieta fiasko ar rezultātu 2:3 (1:1, 1:1, 0:1), mūsējo rindās abus vārtus iemetot kapteinim Laurim Dārziņam.
Dalību olimpiskajās spēlēs Harija Vītoliņa trenētā komanda noslēdza ar četriem zaudējumiem tikpat spēlēs un 11. vietu 12 komandu konkurencē, apsteidzot tikai mājinieci Ķīnu.
Zaudējums vēl rūgtāks kļuva pēc spēles, kad ar emociju kamolu kaklā par karjeras beigšanu valstsvienībā paziņoja divi ilggadēji uzbrukuma līderi – 37 gadus vecais Dārziņš un četrus gadus par viņu jaunākais Kaspars Daugaviņš, kurš arī daudzos turnīros uz krekla nēsājis kapteiņa “C” burtu. Šodien ar šādu pašu paziņojumu klajā nāca arī Mārtiņš Karsums.
Pievīla realizācija
Līdz spēles 35. minūtei Latvija bija labāka, kontrolēja cīņas gaitu, otrā perioda pirmajā pusē vairākumā izvirzoties vadībā ar 2:1. Pēc tam sekoja vēl trīs teicamas iespējas – izgājiens divatā pret vienu aizsargu, Rihards Bukarts izskrēja vienatnē, bet Uvis Balinskis un Nikolajs Jeļisejevs pat divatā pret dāņu vārtsargu Sebastjanu Dāmu, taču ripa vārtos vairs nelidoja.
Dānija izmantoja pretuzbrukumus, gaidot pretinieku kļūdas, “dāvanu” saņemot 37. minūtē, kad mūsējie nespēja izdabūt ripu no savas zonas. Savukārt uzvaras ripu skandināvi iemeta 42. minūtē vairākumā, no zilās līnijas mērķi sasniedzot aizsarga Markusa Lauridsena metienam.
Latvijas mēģinājumi atspēlēties bija pārāk individuāli, sasteigti un stresaini, neizmantojot arī divus skaitliskos vairākumus.
“Iesākām labi un bijām gatavi spēlei, taču pievīla momentu realizācija. Otrajā trešdaļā bija iespējas, kas tik svarīgā spēlē ir jāizmanto, jo, iegūstot divu vārtu pārsvaru, mēs piespiestu pretiniekus vairāk riskēt,” uzskatīja Vītoliņš.
Komandu no sliedēm izsita arī trešā perioda sākumā mazākumā ātri ielaistie vārti. “Pēc tam dāņi vēl vairāk pārslēdzās uz aizsardzību, kuras uzlaušanā mēs zaudējām daudz spēku. Viņi nemēģināja mūs presingot, visu laiku ripa bija jāmet dziļumā, jo pieciem pretiniekiem iziet cauri nav iespējams. Uzvara bija mūsu pašu rokās, taču to izlaidām,” atzina galvenais treneris.
Vītoliņam līgums par izlases trenēšanu ir līdz nākamā gada jūnijam, tātad uz diviem pasaules čempionātiem. Viņam nāksies meklēt jaunus līderus, ap kuriem būvēt komandas pamatus.
Grūti, bet pārdomāti lēmumi
Vīlušies pēc spēles bija visi – hokejisti, treneri, speciālisti un līdzjutēji. Vissmagāk ap sirdi noteikti bija Dārziņam un Daugaviņam.
Abi atzina, ka jau iepriekš bija pieņēmuši lēmumu – Pekinā ir pēdējais turnīrs izlasē, bet aiziet pēc šāda zaudējuma ir skumīgi.
“Žēl, ka pēdējā spēle Latvijas izlasē man sanāca šāda. Grūts lēmums, bet jūtu, ka pēdējos gados pārliecība ir pazudusi. Nāk jauni čaļi, jauni līderi, jādod viņiem skriet un sisties,” Latvijas televīzijai pēc spēles sacīja Daugaviņš, neslēpjot, ka apvienot spēlēšanu klubā un izlasē kļūst arvien grūtāk.
“Lēmumu veidoja daudz dažādas nianses. Pats esmu salicis plusus un mīnusus un sapratis, ka nav vairs tas, kas bija kādreiz. Man grūti izskaidrot šo lēmumu, taču tas nav uz emocijām pieņemts, jo lielākoties to izlēmu jau olimpiskās kvalifikācijas laikā. Gribējās aiziet skaisti, bet nesanāca,” tā Daugaviņš.
“Šī bija mana noslēdzošā spēle izlasē. Jāsaka, ka es neesmu sagatavojis nekādu atvadu runu, jo vakar gāju gulēt ar domu, ka mums būs vēl pāris spēles. Tomēr tagad ir pienācis finišs.
Zinu, ka sev pēc spēles “rokas nograuzīšu” par to, ka neaizgājām tālāk, bet kopumā, protams, šo visu beigās atcerēšos ar smaidu,” savos izteikumos kā allaž apcerīgāks bija Dārziņš, kuram mačs pret Dāniju bija 150. izlases kreklā.
Laurim un Kasparam ir daudz kopīga – abi lielajā izlasē debitēja 2006. gadā planētas meistarsacīkstēs Rīgā, abi piedalījušies desmit pasaules čempionātos un trīs olimpiskajās spēlēs. Dzīve gan mēdz izspēlēt dažādus jokus, kā savulaik tas gadījās arī Sandim Ozoliņam un Aigaram Ciprusam. Viņi pēc 2006. gada olimpiskajām spēlēm Turīnā arī paziņoja, ka beidz karjeru izlasē, taču vēlāk tomēr abi aizvadīja pa vienam lielajam turnīram.
Čehu fiasko
Jau šodien notika ceturtdaļfināla cīņas, dāņiem tiekoties ar Krievijas Olimpiskās komitejas (KOK) vienību. Kvalifikācijas kārtā pamatīgu fiasko piedzīvoja Čehijas izlase, kas savas valsts hokeja leģendas Jaromīra Jāgra 50. dzimšanas dienā ar 2:4 zaudēja Šveicei. Čehija pirmo reizi olimpiskajās spēlēs palikusi ārpus labāko astoņnieka.
Vēl Slovākija ar 4:0 uzvarēja Vāciju, kas pirms četriem gadiem Phjončhanā izcīnīja sudraba godalgas, bet Kanāda ar 7:2 sagrāva Ķīnu. Slovāki ceturtdaļfinālā tiksies ar amerikāņiem, kanādieši ar zviedriem, bet Šveice spēlēs pret Somiju.
