Vāc argumentus EK pārliecināšanai par kūpinājumiem 1
Latvija pozīciju par kūpinājumiem Eiropas Komisijai sūtīs pēc mēneša, to vērtēs 1. jūlijā.
Zemkopības ministrija (ZM) patlaban apkopo kūpinājumu paraugu analīžu rezultātus, izvērtē ražošanas procesu un pēta šo produktu patēriņu, lai sarunās ar Eiropas Komisiju pamatotu Latvijas valsts pozīciju – nesamazināt patlaban spēkā esošās benzpirēna normas kūpinājumiem. ZM sabiedrisko attiecību eksperte Rūta Rudzīte teic, ka ir apzināts – no 1. septembra ieviešot no 5 līdz 2 mikrogramiem uz kilogramu samazināto benzpirēna normu, problēmas būs jārisina daudziem ražotājiem, kas kūpina ar tradicionālo metodi, proti, ar malku.
Februāra sākumā “Latvijas Avīzē” stāstījām par Tērvetes novada z/s “Vainadziņi”, kas kūpinājumiem izmanto alkšņu malku. “Vainadziņu” saimnieki Gunta un Jānis Miļūni ir mājražotāji un savus produktus pārdod paši. Saimniece G. Miļūna teic, ka institūta “Bior” laboratorijā februāra beigās veiktās divu kūpinājumu paraugu analīzes uzrādījušas vairāk nekā 30 mikrogramu uz kilogramu lielu benzpirēna daudzumu.
Par situāciju ar Latvijas tradicionālajiem kūpinājumiem ir informēta arī Eiropas Komisija, kas par tālāko rīcību lems pēc tam, kad būs saņemta Latvijā sagatavotā informācija. ZM sola apkopotos rezultātus un citu informāciju komisijai sniegt aprīļa otrajā pusē.
Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits, kas uzņēmies kūpinājumu ražotāju interešu pārstāvību, teic, ka jautājumu par izņēmumiem regulā 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, visticamāk, iekļaušot Eiropas Komisijas šā gada 1. jūlija sanāksmes darbakārtībā.
