Vācijas eksperte: Rietumiem būtu grūti aizstāvēt Baltijas valstis 23
Vācijas Ārlietu padomes drošības eksperte Jana Puglīrina norāda, ka Baltijas valstis atrodas
pie frontes līnijas jaunajā konfrontācijā ar Krieviju un tā esot arī robeža starp demokrātiju un autokrātiju.
“(..) Ja kas notiek, mums pastāv grūtības aizstāvēt Baltiju konvencionāli. Baltijā liels izaicinājums būtu hibrīdkarš – cik daudziem “zaļajiem cilvēciņiem” ir jāienāk, lai stātos spēkā NATO līguma 5. pants. Tāpēc Rietumiem jāliek uzsvars uz šo reģionu, kas tomēr ir vājā vieta ES un NATO,” uzsver vācu eksperte.
Grūtības aizstāvēt Baltiju agresijas gadījumā rastos, jo Krievijai pastāv iespējas ātri bloķēt sabiedroto atbalstu. “Konvencionāli iespējamo uzbrukumu nav iespējams atvairīt, jo Krievija ļoti viegli var “noslēgt” Baltiju un sabiedrotie nevarēs ierasties. No Rietumu puses nepastāv kodolieroču lietošanas iespējamība,” skaidro Puglīrina.
Viņa norāda, ka Krimas scenārija kopiju Krievija mēģināja īstenot Austrumu Ukrainā, un tā tur neesot strādājusi. Tā nestrādāšot arī, piemēram, Narvā, par ko iepriekš satraucies bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Vācijas eksperte uzskata, ka ASV plāni Latvijā izvietot vairāk sava karaspēka ir vērtējami pozitīvi.
“Turklāt amerikāņi paziņojuši, ka četrkāršos savu finansējumu Austrumeiropas drošības vajadzībām, tās ir labas ziņas,” piebilst Puglīrina.
Viņa ir pārliecināta, ka pret Krieviju ir jāietur stingra pozīcija. “No vienas puses, jābūt dūrei, bet, no otras puses, pastieptai rokai. Es vienmēr esmu par pastieptu roku, taču pašlaik mums jāskatās, kāda ir realitāte. Pašlaik gan Ukrainas piemērs rāda, ka amerikāņu spēki Baltijā vajadzīgi ilglaicīgi,” spriež eksperte.
Visu interviju ar J. Puglīrinu lasiet 5.aprīļa “Latvijas Avīzē” un E-Izdevumā
