Vai atkal pasaules gals? 0
Aizejot iepriekšējajai tūkstošgadei, mēs jau atliku likām dzirdējām par dažādām iespējām un pareģojiumiem, kā mūsu tik mīļā un ierastā Zemeslode vai vismaz civilizācija un dzīvā daba varētu iet bojā. Liela daļa no šie “pastardienas scenārijiem” saistījās iespēju, ka Zeme varētu sadurties ar kādu lielāku (ar izmēru vairāk par kilometru) asteroidu.
Kā redzējām, vismaz līdz šim, neskatoties uz dažādajiem pareģojumiem, nekas tāds, ko varētu uzskatīt par globālu katastrofu, nav noticis. Taču, izrādās, pastardienas sludinātājus tas nebūt nekavē noteikt arvien jaunus tās iestāšanās termiņus.
Un šoreiz runa jau vairs neiet par kaut kādu nieka dažu vai dažu desmit kilometru lielu asteroidu – mazo planētu, kuras sadursmes sekas ar zemi varētu izrādīties liktenīgas mūsu civilizācijai, bet gan par veselu “kārtīgu” planētu. Un tā mūsu priekšā atkal viens no “pasaules gala” aprakstiem. Šoreiz 2003. gada pavasarim.
Viss sākās nu jau tālajā 1976. gadā kad no Krievijas uz Izraēlu izceļojušais (tagad dzīvo un strādā ASV) senatnes pētnieks amatieris Zaharijs Sitčins publicēja savu grāmatu “12. planēta”. (Lasītājam droši vien vieglāk būs pieejams krievu tulkojums ko izdevusi izdevniecība “Новая планета” Maskavā, 1998. gadā, tiesa, tikai 5000 eksemplāru tirāžā).
Sakaņā ar viņa hipotēzi, kura radusies pētot gan seno šumeru teiksmas un eposus gan Vecās Derības oriģinālos tekstus sen senos laikos, kad Saules sistēma vēl bija “jauna un neiztaisīta”, taču jau eksistēja lielākā daļa planētu, bet aiz Marsa vēl atradās planēta, kuru mēs tagad vairāk pazīstam kā Faetonu, bet senie šumeri kā Tiamatu, no kosmosa tālēm ieradās klejojoša planēta Marduks.
Tā sagadījās, ka kāds no Marduka pavadoņiem, sadūrās ar Tiamatu, sašķeļot to gabalos un aizrāva kādu no šiem gabaliem uz jaunu orbītu, izveidojot sistēmu Zeme – Mēness. Pēc kāda laika Marduks atgriezās vēlreiz katastrofas vietā un šoreiz jau pats saplūda ar atlikušo Tiamata daļu, izveidojot jaunu planētu – Nibiru. Jaunizveidotās planētas orbīta izrādījās visai izstiepta elipse un rezultātā tā lielāko daļu laika pavada ārpus mums pierastajām Saules sistēmas robežām, atgriežoties Saules tuvumā reiz 3600 gados.
Laika gaitā, kā vēsta Z. Sitčins, uz Nibiru izveidojusies visai augsti attīstīta civilizācija un to apdzīvojusi, saskaņā ar šumeru ( precīzāk – Sitčina!) priekšstatiem nākamā dievu paaudze. Viss būtu labi, bet kādus 450 tūkstošu gadu pirms mūsdienām uz Nibiru radušās problēmas ar atmosfēru un dievi nolēmuši to papildināt mākslīgi, kā vienu no komponentēm izmantojot… zeltu, kuru vislabāk iegūt izrādījies uz Zemes.
Brīdī, kad Nibiru atradās Saules istēmas iekšienē no tās startējis kosmosa kuģis kas licis pamatus dievu kolonijai uz Zemes Divupes rajonā. Vēl pēc kāda laika dieviem pašiem zeltu iegūt licies par grūtu un tie radījuši cilvēku, lai tas strādātu viņu vietā… Reizi 3600 gados, kad Nibiru kārtējo reizi atradies Saules sistēmas iekšienē, iegūtais zelts ticis nogādāts uz “metropoli”.
Savukārt 13 000 gadus atpakaļ vajadzība pēc zelta izbeigusies un dievi nolēmuši, nu jau nevajadzīgos, kalpus iznīcināt, radot Bībelē minētos grēku plūdus (vai arī nepakustinot ne pirkstiņu, lai novirzītu garām Zemei asteroidu, kura sadursme ar Zemi šos plūdus varēja izraisīt).
Scenārija turpinājumu mums devusi kāda sieviete vārdā Nensija Līdere ASV un kura vismaz 2003. gadā apgalvoja, ka viņai esot “tiešais vads” ar zvaigznes Zeta, kas ietilpst Tīkliņa zvaigznājā, planētu sistēmas iemītniekiem. Saskaņā ar viņai “paziņoto” Nibiru “apciemojot” Saules sistēmas iekšējos apgabalus reiz 3567 gados un nākamā “vizīte” esot gaidāma tieši 2003 gada pavasarī.
Pārējā laikā tā atrodoties tālu no Saules un arī ārpus Saules sistēmas plaknes – tās orbītas plakne stipri atšķiras no plaknes, kurā riņķo Saules sistēmas planētas. Brīdī, kad tā atradīšoties starp Zemi un Sauli, apmēram 25 miljonu kilometru attālumā no Zemes, Saules sistēmas plaknē planētas magnētiskais lauks “saāķēšoties” ar Zemes kādu stipri magnētisku Atlantijas okeāna dibena apgabalu un dienas laikā apstādināšot tās rotāciju.
Kad “viešņa” atkal attālināšoties, Zemes rotācija atsākšoties – pretēji vispāratzītajām uzskatam, planētu rotāciju nenosakot vis vielas, no kuras izveidojās Saules sistēma, sākotnējā rotācija, bet gan sarežģīta šīs sistēmas ķermeņu savstarpējā mijiedarbība, kura Zemi atkal iegriezīšot. Noslēpumainās planētas magnētiskais lauks arī izraisīšot Zemes polu ģeogrāfiskās atrašanās vietas nobīdi pārbīdot Zemes cieto garozu attiecībā pret tās plastisko un šķidro iekšieni, kuras griešanās ass telpā saglabāšot iepriekšējo virzienu.
Tas viss, protams, izsaukšot dažādas katastrofas un nelaimes, no kurām pati būtiskākās varētu būt zemestrīces, plūdi un klimatisko joslu pārbīde kā rezultātā mēs, piemēram, pēkšņi varētu izrādīties nevis mērenajā joslā, bet gan polārajos apgabalos. Nensijas Līderes saņemtā “informācija” atrodama ne tikai interneta saitā, bet arī izdota vairākās grāmatās un videoprogramās.
Savukārt viņas uzskatu piekritēji astronomus ir burtiski nomocījuši lūdzot savos teleskopos pārbaudīt augšminētās ziņas vai arī darot zināmus atklātībai vairākus gadījumus, kad šī planēta it kā novērota un lūdzot šīs ziņas vai nu apstiprināt vai noliegt. Neieslīgstot detaļās atliek vien piebilst, ka vismaz līdz šim, šo planētu, kurai nu jau vajadzētu būt pavisam tuvu (saskaņā ar Nensijas apgalvoto, sākot ar 2002. gada otro pusi tā jau būšot novērojama pat ar neapbruņotu aci), to tā arī nav izdevies nofotografēt, bet sīkāk izpētot uzņēmumus, uz kuriem atsaucas šīs idejas piekritēji, izrādās, ka attēlā redzamais punktiņš ir kāds vecs, visiem zināms zvaigžņveida objekts, kurš vairāku gadu laikā savu atrašanās vietu pie debesīm nav mainījis.
Tiesa, Nensija apgalvo, ka valdība, lai nepieļautu paniku, likusi astronomiem vecajos uzņēmumos, ar ko izdarīta salīdzināšana, objektu piezīmēt klāt, bet vienā otrā jaunākā attiecīgā debess apgabala uzņēmumā planētu X vienkārši izdzēst…
Tātad, lai kādi arī nebūtu apgalvojumi par labu šim pasaules gala scenārijam, pats drošākais arguments pret to ir tas, ka šī planēta vienkārši līdz šim tā arī nav novērota, kaut arī Nensija Līdere ir devusi pat tās koordinātes. Bet vai kaut kas tāds ir iespējams pat principā? Uzreiz jāsaka, ka saskaņā ar katastrofas idejas autoru apgalvoto, noslēpumainā planēta varētu būt kaut kas vidējs starp starp Urānu un Neptūnu, kuru magnētiskais lauks ir pat nedaudz vājāks par Zemes magnētisko lauku un pat Jupiteram, kuram ir spēcīgākais magnētiskais lauks starp planētām tas ir tikai reizes 10 lielāks kā Zemei.
Šādi magnētiskie lauki 25 miljonu kilometru attālumā, protams, nevar dienas laikā ne apstādināt Zemes griešanos ne nobīdīt tās polu stāvokli. Starp citu, saskaņā ar dažiem aprēķiniem, ja Zemes griešanās diennakts laikā tiktu apturēta, nāktos pielikt tādus spēkus, kas to visticmāk saraustītu gabalos.
Arī pārlasot Z. Sitčina apgalvojumus šķiet, ka tie varētu būt visai tālu no īstenības. Vispirms, cik šī raksta autoram ir zināms, šumeru debess spīdekļu pētnieki un astrologi par Marduka mājvietu bija izvēlējušies nevis kādu klejojošu planētu, bet gan mums visiem labi zināmo Jupiteru.
Otrkārt nav visai saprotams kā zelts varētu būt noderīgs, lai sintezētu kādas planētas atmosfēru. Un pat ja tas tā būtu, nav gluži skaidrs, kāpēc gan dievi būtu apmetušies uz tādas aukstas un nemīlīgas planētas, kādai vajadzētu būt Nibiru, kad tā atrodas tālu no Saules. Arī evolūcijas ceļā “no nulles” dzīvība un civilizācija šādos apstākļos rasties nevarēja.
Piedevām astronomi apgalvo, ka planēta ar šādu orbitu katru reizi, kad tā šķērsotu Saules sistēmu, ne tikai ievestu jukas mums zināmo planētu orbītās, bet arī tiktu ietekmēta pati un rezultātā ilgākā laika posmā šī orbita nemaz nebūtu stabila. Līdz ar to nenāktos runāt par ilglaicīgu 3600 gadu periodu.
Bez tam, izrādās, ka no telpas apgabala, kurā Nensija sakās “atklājusi” Nibiru, tā nemaz tik ātri līdz Zemei (2003. gada pavasarim) nevarētu nonākt Un visbeidzot pēdējais “piesitiens” – savā laikā Nensija paziņoja, ka Heila – Bopa komēta, nemaz neesot komēta, bet gan uzliesmojoša zvaigzne, kuru kāds (dievi?, citplanētieši?, valdība?) tur esot novietojis, lai neļautu novērot Planētu X…
Lieki piebilst, ka tagad ir 21. gs. otrais gadu desmits, Nibiru līdz mums tā arī nav atnākusi un arī Saules sistēmā viss vēl joprojām ir savā vietā.
Citāti no Nensijas Līderes pareģojumiem:
Planētas X mēneši neriņķo ap to, kamēr tā atrodas kosmosā un un pārvietojas, bet seko tai kā aste. Pie tam ne taisnā līnijā, bet riņķojot vienam ap otru, līdzīgi kā smerčā vai tornādo. Tādējādi novērojot planētuX, no sāniem varēs redzēt ne tikai pašu planētu bet arī tai sekojošos mēnešus. Bez tam planēta X ir ietinusies magnetizētas dzelzsrūdas putekļu mākonī, kurš arī atstaro gaismu. (…)
Planēta būs redzama dienas, nevis nakts pusē, kad tā atradīsies vistuvāk Zemei (…)
Līdz 2002. gada vidum droši vien būs vajadzīgi teleskopi, lai to novērotu. (…)
Tiem, kas planētu novēros, tai ejot caur Saules sistēmu, tā liksies līdzīga lēni kustošamies sarkanam krustam, ne lielākam par Mēnesi.
