Vai faraonu lāsti ir dzīvi vēl šodien? 0
1922.gadā arheologs Hovards Kārters Valdnieku ielejā, Ēģiptē atvēra faraona Tutanhamona kapenes. Izrādījās, 3300 gadus senā atdusas vieta slēpj pasakainas bagātības, neskartu faraona mūmiju un senus lāstus.
Grāfa Džordža Karnarvona finansētās ekspedīcijas rezultāti pārsteidza visu pasauli – viņiem bija izdevies atklāt laupītāju pilnībā neskartu 18.dinastijas faraona kapu.
Par faraonu bagātībām un jaunatklātajiem noslēpumiem stāstīs arī raidījums “Visuvarenais Tutanhamons”, kas televīzijas kanālā “National Geographic” skatāms sestdien, 20.augustā.
Taču stāsts par senās Ēģiptes faraonu dzīvi nebūtu pilnīgs, ja netiktu pieminēts Tutanhamona lāsts – burvestības, kuras esot izdzēsušas ne viena vien cilvēka dzīvību.
Faraoni savas mūža mājas aizsargā ar lāstiem
Drīz pēc Tutanhamona kapeņu atklāšanas sabiedrībā sāka sačukstēties, ka veiksminiekus ir skāris lāsts. Rakstniece Marija Korelli pat citēja senu arābu manuskriptu, visnotaļ pārliecinoši apgalvojot, ka sods gaida tos, kas traucē aizgājēju mieru noslēgtā kapā.
Patiešām – kapenēs ir sastopami neskaitāmi hieroglifi, kuru mērķis ir palīdzēt mirušajam doties uz pazemes valstību. Iespējams, tur meklējami arī lāsti, kas varētu aizbaidīt kapu aplaupītājus. Ja vien viņi prastu izlasīt un saprastu, piemēram, uzrakstu virs apbedījumu telpas: “Nāve cirtīs asi kā dzērve tos, kuri traucēs faraona mieru.”
Kārters savam draugam seram Brūsam Ingemam esot uzdāvinājis artefaktu – aproci, uz kuras cita starpā esot rakstīts: “Lai nolādēts tas, kas pārvietos manu ķermeni un atņems manu roku, lai valkātu aproci.” Ingema māja nodega līdz pamatiem īsu brīdi pēc dāvanas saņemšanas, savukārt pēc atjaunošanas tā applūda.
