Vai ir iespējams pārziemināt šarmanto mandevillu? 0
Vai ir iespējams pārziemināt mandevillu? INESE VALMIERĀ
Mandevillas jeb dipladēnijas ir kapmiršu dzimtas augi, kuru dzimtene ir Dienvidamerika. Tie ir stīgojoši puskrūmi, krūmi un liānas – visi lielākoties kāpelējoši, turklāt ar indīgu šūnsulu.
Latvijā šos siltzemju vīteņaugus audzē dārzā, uz balkona, terasē, kā arī oranžērijā. Mandevillas zied visu vasaru (no maija līdz vēlam rudenim), tām vajadzīgs spēcīgs režģveida balsts, lai varētu vīties augšup.
Telpās audzē lielākoties Sandera mandevillu (Mandevilla sanderi), kam ir krāšņi rozā ziedi ar dzeltenu viduci un stingras, spīdīgas lapas. Savvaļā mūžzaļais augs sastopams Brazīlijā, kur var sasniegt līdz 5 m garumu. Sandera mandevillas šķirnes ir ar lieliem, sarkaniem, gaiši rozā vai baltiem ziediem – tās var audzēt iekarināmos podos vai pie dekoratīviem režģiem.
Mandevillām nepieciešamas gaišas, siltas, labi vēdināmas telpas, mitrs gaiss, it īpaši augšanas sākumā. Augsnei pastāvīgi jābūt mitrai, bet ne slapjai, citādi saknes sāks pūt. Laistīšanai izmanto mīkstu un siltu ūdeni. No marta līdz septembra beigām augus 1–2 reizes nedēļā piebaro ar barības vielu šķīdumu 0,2% koncentrācijā, lai labāk veidotos ziedi. Miera periodā (no decembra līdz februārim) nodrošina +16…+18 °C, laista mazāk un retāk.
Augus stāda treknā augsnē, kuras sastāvā ir lapu zeme, labi sadalījies organiskais mēslojums, bagātināta kūdra un nedaudz rupjas grants. Trauka apakšā ieber nelielu drenāžas kārtiņu. Jaunos augus ik pavasari ieteicams pārstādīt par vienu izmēru lielākā traukā, vecākos pārstāda retāk. Stādot jāraugās, lai nesavainotu trauslās saknes.
Audzelīgo mandevillu zari ar laiku kļūst kaili, jo ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem. Tāpēc martā vecos, garos dzinumus vēlams saīsināt līdz 15 cm garumam un atstāt vismaz divus lapu pārus. Tos var izmantot spraudeņiem augu pavairošanai.
Mandevilla ir izturīga pret slimībām, tomēr tumšā, diezgan vēsā telpā lapas dzeltē, nobirst.
