Vai latvju zeme vaļā stāv… “Robežtelpas” braucienu pieredzes apkopojums 0
Vienpadsmit braucieni uz pierobežu
Valsts pierobežas pagastos kultūrtelpas saturs galvenokārt ir atkarīgs no pašvaldību rocības un pašu iedzīvotāju aktivitātes. Kādu atbildību prasām no valsts?
Pastiprināta interese par kultūras procesu novados visus šos gadus ir bijusi svarīga “Latvijas Avīzes” un tās kultūras pielikuma “Kultūrzīmes” identitātes daļa, jo tieši lauki ar daudziem tūkstošiem Dziesmu svētku procesā iesaistīto ir mūsu kultūras avots. Tieši no laukiem nāk daudzas jo daudzas izcilas Latvijas kultūras personības, kuru piemiņu kopj un uztur dzīvu novadu bibliotēkas un skolas, tā stiprinot arī jauno paaudzi.
Šā gada sākumā iesākām jaunu reportāžu sēriju “Robežtelpa”, kurā vēstījām par kultūrtelpu un kultūrvidi Latvijas robežpilsētās un ciemos. Cik pieejama Latvijas robežu novados ir profesionālā māksla, un ko cilvēki rada paši? Ko lasa, kādu televīziju skatās un kādas radiostacijas klausās? Nolēmām sākt ar robežnovadiem, jo Latvijā diemžēl katastrofāli trūkst padziļinātu, salīdzinošu pētījumu par kultūras patēriņu un kultūrtelpu dažādos reģionos. Toties var izjust Krievijas centienus izplatīt Latvijā savu informatīvo ietekmi. Tikpat interesanti šķita noskaidrot, kā latviskais sadzīvo ar cittautu, lietuviešu, igauņu, baltkrievu un krievu kultūru. Ko iegūstam, un ko varbūt zaudējam?
Vienpadsmit “Robežtelpas” ekspedīcijās izbraucām gandrīz visu Latvijas robežu. Kādi bija “Kultūrzīmju” spilgtākie iespaidi un secinājumi, viesojoties Latvijas robežnovados? Par to turpmāk šajā rakstā vēstīs reportāžu autores, “Kultūrzīmju” žurnālistes Vita Krauja un Linda Kusiņa, kuras kopā ar “LA” redakcijas prasmīgajiem šoferiem un talantīgo fotogrāfu Timuru Subhankulovu šogad mēroja simtiem kilometru pa Latvijas ceļiem.
