Vai ļaut medīt mērkaziņu? 6
Ja likumos tiek ieviesti kādi aizliegumi, tad likumpaklausīgajiem pilsoņiem būtu jāsaņem kāda kompensācija vai arī tiktu atļauts kaut kas cits. Tā vajadzētu notikt pēc labākajiem valsts pārvaldības principiem. Realitātē notiek sīva cīņa par to, lai kaut ko atļautu, ja ir ieviests aizliegums. Stāsts ir par mērkaziņu.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados mērkaziņa Latvijā bija medījama. Ornitologi atceras, ka tajā laikā, valdot totālam haosam, esot šāvuši visu, tajā skaitā nemedījamos bridējputnus. Tādēļ arī mērkaziņas medības aizliegtas, jo šo putnu varot viegli sajaukt ar aizsargājamo ķikutu.
Šogad, sekojot Eiropas norādījumiem, tiks ieviests divu pīļu sugu medību aizliegums, jo pasaulē novērots straujš šo sugu populācijas samazinājums. Kākaulis un tumšā pīle tiks izslēgti no medījamo sugu saraksta. Līdz ar to Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) jau atkārtoti izvirzījusi jautājumu – kādēļ atkal neiekļaut medījamo sugu sarakstā mērkaziņu, vēl jo vairāk tādēļ, ka to medī 14 Eiropas Savienības valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā. Piedevām vēl Francijā ik gadu nomedī ap 250 tūkstošiem šo putniņu, visticamāk, starp tiem ir arī putni, kas ligzdo Latvijā. Jautājums ir pamatots – kādēļ turpināt medību aizliegumu putnam, kas saskaņā ar Putnu direktīvu nav apdraudēts, turklāt vēl tiek intensīvi medīts lielā daļā Eiropas? Interesanti, ka vārds “snaiperis” cēlies no mērkaziņas angļu valodas nosaukuma “snipe”, jo trāpīt šim veiklajam putnam ir ļoti grūti.
