Anda Līce: 50% ir “purvs” – vienaldzīgie, jebkurai varai pakļāvīgie ir visuzticamākie Putina atbalstītāji 0
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karā vienmēr cieš abas puses, jo kaujās krīt gan vieni, gan otri, un fiziskie, materiālie un morālie ievainojumi nosaka turpmāko dzīvi abām pusēm. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā naids pret agresoru ir kļuvis tik liels, ka tas kā uguns kūlā pārmetas uz visu, kas saistīts ar iebrucējvalsti, arī tās kultūru, valodu un pat reliģiju, un tad pārējos viedokļus pārmāc viens vienīgs atzinums – visi krievi ir vainīgi.
Bet kā ir īstenībā? Vaina un atbildība ir divas dažādas lietas.
Vaina attiecas uz tiem, kas agresiju izraisa un īsteno, kamēr atbildība un kauns par notikušo ir karu izraisījušās valsts visu pilsoņu problēma.
Patīk tas vai ne, bet tai cauri jāiet visai tautai, kā tas notika ar vācu sabiedrību pēc Otrā pasaules kara. Ja tas nenotiek, vēsture atkārtojas tādā izpildījumā, kādu mēs to tagad redzam Krievijā, kur jau pat gatavojas atjaunot pionieru organizāciju. Attīstīsies vismaz viena nozare – sarkano kaklautu ražošana.
Daudzi Krievijas ļaudis apzinās, ka korupcijas saēsto valsti Putins ir ievedis nekurienē, kas izpaužas kā starptautiska izolācija, savstarpējā neuzticība, uz gadu gadiem naids ar kaimiņiem un ekonomiskā nīkuļošana.
Par Krievijas vienas daļas pilsoņu izmisumu, bezspēcību un kaunu šajā situācijā ir jādomā, klausoties krievu kinokritiķa Antona Doļina lielo sarunu ar Andreju Zvjagincevu – filmu “Atgriešanās”, “Leviatāns”, “Helēna”, “Nemīlestība” režisoru. Viņi abi pašlaik atrodas ārpus Krievijas.
A. Zvjagincevs savās filmās paredzēja kara tuvošanos, jo karš vispirms sākas pašā cilvēkā, kad viņā degradējas morālās vērtības. Režisoraprāt, Krievijā apmēram 25% iedzīvotāju tiešām ir Putina propagandas neglābjami apmāti, apmēram tikpat daudz ir to, kas propagandai gadiem ilgi dažādos veidos pretojās, taču izrādījās saucēja balss tuksnesī, pārējie 50% ir “purvs” – vienaldzīgie, jebkurai varai pakļāvīgie ir visuzticamākie Putina atbalstītāji.
Un te nu, dāmas un kungi, vaina, atbildība un kauns. Domāsim par mūsu valsti, kādas tajā varētu būt procentuālās attiecības starp vienaldzīgajiem, autoritārām varām atklāti vai slepeni simpatizējošiem un tiem, kam brīvība un demokrātija ir augstākā vērtība.
Arī pie mums taču ir ļaudis, kuri laikā, kad visa civilizētā pasaule Ukrainā karo pret fašistisko Krieviju, kopīgās lietas labā nav gatavi pieciest nekādas neērtības, viņiem šķiet, ka Eiropā notiekošais karš uz viņiem neattiecas.
Viņi nemeklē kara īstos cēloņu, un par visās savās nelaimēs vainīgajiem, visticamāk, uzskatīs ukraiņu bēgļus.
To visiem spēkiem viņiem centīsies iestāstīt Krievijas propagandisti, kas jaunajos vēsturiskajos apstākļos jau veikli maina taktiku.
