Foto no LA arhīva.

Vasaras aveņu šķirņu salīdzinājums 0

Par standartšķirni salīdzināšanai izmantota Latvijā audzēšanā izplatītā agrīnā šķirne ‘Meteor’. Vērtēšanā īpaša uzmanība bija pievērsta šķirņu ziemcietībai un izturībai pret kaitēkļiem un slimībām, lai noteiktu šķirņu piemērotību audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos un audzēšanai integrētās audzēšanas sistēmā ar samazinātu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 107
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
Lasīt citas ziņas

Augsnes raksturojums un stādījuma kopšana
Stādījums iekārtots karbonātaugsnē ar dolomīta cilmiezi pamatā. Augsne pēc mehāniskā sastāva mālsmilts, ar augsnes skābumu pHKCl – 7,0, satur 3,1% organiskās vielas, ļoti liels augiem pieejamā fosfora daudzums, vidēji liels kālija daudzums. Lauka mitruma režīms vidējs, lauks drenēts, akmeņainība maza, reljefs nolaidens.

Augi stādīti: 0,5×2,7 m attālumā. No katras šķirnes iestādīti 5–13 augi. Avenes audzētas slejās, veidojot tās apmēram 40 cm platumā. Katru gadu pavasarī, veicot dzinumu retināšanu, uz rindas metru atstāti 10–15 ražojošie dzinumi. Avenes audzētas bez balstu sistēmas. Rindstarpas apstrādātas mehanizēti, vairākas reizes sezonā kultivējot un diskojot. Rindas ravētas un pret viendīgļlapju nezālēm miglotas ar herbicīdu Fusilade Forte 150 EC (deva 1,0 l/ha). Nekāda papildu laistīšana un rindu mulčēšana netika lietota. Augu aizsardzības līdzekļi pret slimībām un kaitēkļiem lietoti ļoti maz, tikai spēcīgas infekcijas gadījumā. Katru gadu pavasarī dots slāpekļa papildmēslojums – amonija nitrāts ar devu 20–30 g uz dobes metru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Raža tika svērta un vērtēta trīs gadus – 2011., 2013. un 2014. gadā. Nelabvēlīgas bija straujās temperatūras svārstības pavasaros, kad bieži vien pēc siltuma perioda iestājās aukstums ar temperatūru zem nulles. Visspēcīgākie aveņu dzinumu bojājumi novēroti pēc 2011./2012. gada ziemas, kad atsevišķām šķirnēm gandrīz visi divgadīgie dzinumi bija nosaluši. Šajā ziemā temperatūra strauji pazeminājās janvāra beigās un februāra 1. dekādē tā nokritās līdz –32,2 °C. Arī vēl aprīļa pirmajā pusē minimālā gaisa temperatūra virs augsnes noslīdēja līdz –13,3 °C. Savukārt vasarās avenēm lielas problēmas sagādāja karstums un sausums, īpaši ogu veidošanās un ražas vākšanas laikā. Karstums sasteidzina ogu gatavošanos, tās ir sīkākas, arī mīkstākas, veidojas arī saules apdegumi, tāpēc ir augsts nestandarta ogu īpatsvars. Tā kā aveņu sakņu sistēma galvenokārt novietota tuvu augsnes virspusei, tad tās sausumā cieš diezgan ātri, īpaši, ja bojāta stublāju miza. Sausumā iekalst arī dzinumi.

Igauņu šķirnes ražībā nepārspēja ‘Meteor’
Latvijas aveņu audzētājiem droši vien jau pazīstamas agrāk – pagājušā gadsimta 90. gados – izveidotās igauņu šķirnes ‘Espe’, ‘Helkal’, ‘Siveli’ un ‘Tomo’, kam raksturīga laba ziemcietība, samērā laba ražība, bet diezgan sīkas ogas. Aveņu selekcija pēc neilga pārtraukuma Igaunijā atkal atsākta 2001. gadā, un viens no tās galvenajiem mērķiem ir izveidot šķirnes ar augstu ziemcietību, bet svarīgas ir arī tādas īpašības kā izturība pret slimībām un kaitēkļiem, augsta ražība, lielas ogas ar augstu bioķīmisko vērtību. Selekcijas gaitā 2003. gadā reģistrētas divas jaunas šķirnes ‘Aita’ un ‘Alvi’. Par šķirnes ‘Valdai’ izcelsmi, kuru arī saņēmām no Igaunijas un vērtējām Pūrē, trūkst informācijas.
No vērtētajām jaunajām šķirnēm ‘Aita’, ‘Valdai’ un ‘Alvi’ Pūrē vismazāk ziemas bojājumu bija šķirnei ‘Aita’, kas uzrādīja līdzīgu ziemcietību standartšķirnei ‘Meteor’, bet visvairāk bojājumu bija šķirnei ‘Valdai’. Pētījumos Igaunijā ‘Alvi’ bija uzrādījusi labāku ziemcietību nekā ‘Aita’, bet Pūrē tā tomēr bija nedaudz zemāka nekā ‘Aita’.
Visas trīs vērtētās šķirnes pēc ogu ienākšanās laika bija nedaudz vēlīnākas par standartšķirni ‘Meteor’, kas ir visagrīnākā no Latvijā audzētajām šķirnēm. Pēc igauņu datiem, arī šķirnei ‘Aita’ raksturīgs agrs ogu ienākšanās laiks, bet Pūrē tai ogas ienācās dažas dienas vēlāk nekā ‘Meteor’.
Neviena no šķirnēm ražībā nepārspēja ‘Meteor’. Visražīgākā bija ‘Valdai’, kas deva tikai nedaudz mazāku ražu nekā ‘Meteor’, pat neskatoties uz to, ka ziemā tā bija apsalusi vairāk nekā citas šķirnes. Abām pārējām igauņu šķirnēm ražība bija daudz zemāka nekā ‘Meteor’. ‘Valdai’ ogas bija arī vispievilcīgākās un ar ļoti labu garšu, taču vismīkstākās. Ogu vidējā masa visām igauņu šķirnēm bija lielāka nekā ‘Meteor’ un samērā līdzīga.

No slimībām stādījumā bija izplatīta aveņu mizas plaisāšana, antraknoze, lapu plankumainības un pelēkā puve, bet no kaitēkļiem – aveņu ziedu smecernieks. Visas vērtētās šķirnes mazāk nekā standartšķirne slimoja ar dzinumu mizas plaisāšanu. Vismazāk mizas bojājumu bija šķirnei ‘Valdai’, kurai bija arī vismazākie lapu plankumainību bojājumi. Visām jaunajām šķirnēm uz dzinumiem novēroti nelieli antraknozes bojājumi, kas bija lielāki nekā standartšķirnei. Vismazāk bojājumu bija šķirnei ‘Aita’. Pelēkā puve uz ogām bija ļoti maz izplatīta, bojājot vidēji 0,2–2,6% no ražas. Vismazākie bojājumi bija šķirnei ‘Aita’. Vērtētās šķirnes uzrādīja vidēju izturību pret aveņu ziedu smecernieku, kas norāda uz to, ka, audzējot šīs šķirnes, jāierobežo šī kaitēkļa izplatība.

Lielbritānijas avenēm dzinumi bez dzeloņiem
No Lielbritānijā selekcionētajām šķirnēm Pūrē vērtētas trīs šķirnes, kas izveidotas Skotijas Augu pētniecības institūtā, – ‘Glen Rosa’, ‘Glen Ample’ un ‘Glen Magna’ –, un viena šķirne – ‘Malling Freya’ –, kas izveidota Anglijā Īstmollingā (East Malling Research). Selekcija šajos institūtos galvenokārt tiek virzīta uz to, lai izveidotu labas šķirnes svaigam tirgum – ar paaugstinātu ražību, ogu kvalitāti un izturību pret kaitēkļiem un slimībām. Šķirne ‘Glen Ample’ jau ir ieguvusi lielu popularitāti gan Lielbritānijā, gan Polijā un citur Eiropā, kā arī pamazām izplatās audzēšanā arī Latvijā.

Parasti Rietumeiropā izveidotajām šķirnēm mūsu klimatiskajos apstākļos ir problēmas ar pārziemošanu. Arī šīs vērtētās šķirnes Pūrē uzrādīja vidēji labu ziemcietību. Visvairāk ziemas bojājumu bija šķirnei ‘Glen Rosa’, kurai gandrīz pēc visām ziemām bija aizgājuši bojā vairāk nekā puse dzinumu, bet pēc īpaši nelabvēlīgām ziemām – gandrīz visi dzinumi, lai gan jaunie dzinumi pēc tam atauga labi, jo saknes nebija cietušas. Līdz ar to šai šķirnei ievākta viszemākā raža. Vislabāk no vērtētajām Lielbritānijas šķirnēm pārziemoja ‘Glen Magna’.

Šķirne ‘Malling Freya’ izcēlās ar visagrāko ogu ienākšanās laiku, kas bija tikai nedaudz vēlāks nekā šķirnei ‘Meteor’. Savukārt ‘Glen Rosa’ bija raksturīgs vēls ogu ienākšanās laiks, bet pārējām šķirnēm ogu ienākšanās laiks bija vidējs.

Neskatoties uz vidēju ziemcietību, gandrīz visas Lielbritānijā izveidotās šķirnes (izņemot ‘Glen Rosa’) kopumā Pūrē uzrādīja samērā labu ražību, kas bija augstāka nekā standartšķirnei ‘Meteor’. Ražība gan svārstījās pa gadiem – pēc nelabvēlīgām ziemām tā bija zemāka nekā ‘Meteor’, taču pēc labvēlīgas pārziemošanas – augstāka. Visražīgākā bija ‘Glen Ample’.

Visām vērtētajām šķirnēm ogas bija lielākas un stingrākas nekā ‘Meteor’. Ar īpaši lielām un pievilcīgām ogām izcēlās ‘Glen Magna’ un ‘Glen Ample’, kurām ogu vidējā masa pārsniedza 3 g, bet atsevišķos gados sasniedza gandrīz 5 g. Izvērtējot degustācijā ogu garšu, visām Lielbritānijas šķirnēm garšas vērtējums tomēr bija zemāks nekā ‘Meteor’. Visaugstākais no Lielbritānijas šķirnēm tas bija ‘Glen Ample’, bet viszemākais – ‘Malling Freya’.
Visām vērtētajām Lielbritānijā izveidotajām šķirnēm dzinumi ir bez dzeloņiem, kas atvieglo to apkopšanu un ražas vākšanu. Šķirnes izcēlās arī ar augstāku izturību pret mizas plaisāšanu nekā ‘Meteor’, taču vairāk slimoja ar antraknozi, lai gan antraknozes intensitāte nebija augsta. Kopumā pret stublāju slimībām visaugstāko izturību uzrādīja ‘Glen Ample’. Šī šķirne maz slimoja arī ar lapu plankumainībām un pelēko puvi. Labu izturību pret stublāju un lapu slimībām uzrādīja arī ‘Glen Magna’.
Vismazāk aveņu ziedu smecernieka bojājumu bija šķirnei ‘Malling Freya’. Pārējām šķirnēm bojājumu bija vairāk nekā standartšķirnei ‘Meteor’. Visām Skotijas Augu pētniecības institūtā izveidotajām šķirnēm novēroti aveņu ērces bojājumi. Īpaši daudz to bija šķirnei ‘Glen Ample’, samērā daudz arī ‘Glen Magna’, kuru diezgan daudz bojāja arī tīklērce.

Labākās šķirnes
Apkopojot sešos vērtēšanas gados iegūtos aveņu izvērtēšanas rezultātus, kā perspektīvākās audzēšanai Latvijā no izvērtētajām šķirnēm var izdalīt igauņu šķirni ‘Valdai’ un skotu šķirnes ‘Glen Ample’ un ‘Glen Magna’. Tomēr jāņem vērā, ka visām šīm šķirnēm ir viduvēja ziemcietība, tāpēc tās būtu ieteicamas audzēšanai tikai labvēlīgās dārzu vietās. Novērojumi vēl būtu nepieciešami lielākos stādījumos. Šķirņu ‘Glen Ample’ un ‘Glen Magna’ audzēšanā būtu jāveic augu aizsardzības pasākumi pret aveņu ērci. Jāņem vērā, ka šķirnes ‘Glen Ample’ un ‘Glen Magna’ ir aizsargātas visā Eiropas Savienībā, tāpēc tās bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas jeb licences iegādes nedrīkst pavairot un izplatīt stādus.

Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.marta numurā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 16
4 stundas
LE
LETA
Laukos
Nespējot izpildīt likuma prasības, zemnieku saimniecībai, iespējams, nāksies likvidēt taurgovis 49
1 diena
LA
LA.LV
Laukos
Meklējiet vietējos! 9
2 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Jebkurš kubikmetrs, kas nāk no meža, saražo gan algas, gan nodokļus.” Saruna ar Arni Muižnieku 45
3 dienas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 107
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Īsi pirms pusnakts “Olainfarm” ražošanas ēkā nograndis sprādziens: ir cietušais un bojāgājušais 25
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Papule: savā ziņā veselības ministrs pateica pietiekami atklāti – ārstiem nav vērts vairāk maksāt, jo viņi strādā tāpat 73
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tas ir noziegums, kas bargi jāsoda.” Aicina nesastrādāt cūcības mežā 4
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Asociācija: Cūkkopības nozare joprojām strādā zem pašizmaksas 7
3 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Man ir bail par atsevišķiem uzņēmumiem.” Šolks uzsver, ka pienrūpnieki cer uz valsts atbalstu 23
19. novembris, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Šobrīd izstrādātā ES Meža stratēģija vājinās ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas vērtības Eiropā un neveicinās zaļā kursa mērķu sasniegšanu 6
17. novembris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
No 2023. gada Latvijas lauksaimniekiem lielāks atbalsts būs videi draudzīgākai saimniekošanai un mazajām saimniecībām 21
15. novembris, 2021
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Turpmākajos gados zemnieki saņems mazāku ES un valsts atbalstu 53
13. novembris, 2021
LE
LETA
Ziņas
“Pašlaik satrauc cietušo ģimenes!” “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Buks par ugunsgrēka zaudējumiem vēl nedomā 4
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Brāļi Šici izcīna uzvaru otrajā Pasaules kausa posmā; Bots/Plūme piedzīvo kritienu
3 minūtes
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija prasa uzdot valdībai izpildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu
14 minūtes
LE
LETA
Ziņas
ECDC: Jaunais Covid-19 variants rada “augstu vai ļoti augstu” risku Eiropai 46
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sniegā līdz ceļiem? Jau novembra pēdējā dienā sola biezu sniega segu
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 5
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lāčupes kapos notiks atvadīšanās no žurnālista Askolda Rodina 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tam ir reālas, konkrētas sekas.” Rinkēvičš komentē NATO 4. panta iedarbināšanu 28
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Valdība liek strādājošajiem darbiniekiem testēties, bet kā process notiks – vēl nav skaidrs 62
1 diena
GP
Gunta Paavola
Ziņas
“Jau testējam 6G. ” Saruna ar Somijas satiksmes ministru Timo Haraku 6
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Papule: savā ziņā veselības ministrs pateica pietiekami atklāti – ārstiem nav vērts vairāk maksāt, jo viņi strādā tāpat 73
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Esmu spiests teikt, ka …” Keris pārmet Pavļutam nevēlēšanos cīnīties par papildus finansējumu mediķu algām 21
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija izbeidz pārbaudi. Vai skolotājai no Bauskas izdevās inficēties ar Covid-19? 46
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kartupeļu plācenīši ar cieto sieru: gatavoti uz pannas 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Cilvēki satraukti par 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II veselību: kas noticis ar viņas rokām? 14
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
“Lūdzu cienīt komponista piemiņu!”: Mārtiņa Brauna ģimene lūdz neizplatīt melus par viņa nāves iemeslu 2
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Brāļi Šici izcīna uzvaru otrajā Pasaules kausa posmā; Bots/Plūme piedzīvo kritienu
12:32
LE
LETA
Ziņas
Piektdien reģistrēti 919 Covid-19 gadījumi un 17 saslimušo nāves gadījumi
12:30
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija prasa uzdot valdībai izpildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu
12:20