Vai pēc Zolitūdes traģēdijas mainījusies būvnieku attieksme pret darbu? 0
Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore: “Būvnieku vēlmi būt kvalificētiem un labāk izprast regulējuma lietojumu praksē var novērtēt pēc lielā mūsu organizēto semināru apmeklējuma. Ka būvnieku attieksme pret darbu mainās, par to liecina arī pērn noslēgtais sadarbības memorands starp būvniecības nozares pārstāvjiem un valdību, kurā ietverta virkne pasākumu ēnu ekonomikas mazināšanai un būvniecības procesa pilnveidošanai. Kā vienu no pēdējām aktivitātēm var minēt elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanu būvlaukumos.”
Ieva Gretere, Latvijas Celtnieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece: “Domāju, ka būvnieku atbildība ir augusi. Veidojas apziņa, ka traģēdija var sākties ar darbu, ko darām ikdienā. Būvniecības valsts kontroles biroja izveide un prasība pēc elektroniskās darba laika uzskaites būvniecības nozarē ir soļi lielākas uzraudzības virzienā. Elektroniskā darba laika uzskaite, manuprāt, ir veiksmīgs mehānisms. Bet uzskaite gan darbojas pārāk īsu laiku, lai varētu novērtēt tās reālo darbību un rezultātus.”
Inguss Vircavs, Rīgas būvvaldes vadītājs: “Diemžēl man jāatzīst, ka būvnieku attieksmē sevišķi lielu pārmaiņu nav. Pēc Zolitūdes traģēdijas vienubrīd būvnieki gan centās strādāt rūpīgāk. Bet pēdējā laikā arvien biežāk pamanām, ka vecie ieradumi nav pavisam izzuduši. Piemēram, atnākot uz būvvaldi saskaņot būvprojektu, notiek mēģinājumi uzrādīt mazāku ēkas iemītnieku skaitu, nekā tas ir patiesībā. Ja šāda šmaukšanās iziet cauri, tad projektam nav vajadzīga būvinženiera ekspertīze. Pieņemot ēku ekspluatācijā, atklājam, ka trūkst tās celtniecībā izmantoto būvmateriālu deklarāciju, kas apliecina ražojumu izcelsmi un kvalitāti. To vietā mums mēģina iesmērēt kādu starpniecības uzņēmumu izdotos dokumentus.”
