Fermas rūdījums 7
Mācības skolā Antonija varēja sākt tikai pēc kara, kad viņai jau bija deviņi gadi. Meitenei bija gaiša galva, bet agri nācās sākt darba gaitas, tādēļ vidusskolu tā arī nesanāca pabeigt. Vēlāk viņa mācījusies vakarskolā, bet pie diploma netika. “Nenokārtoju angļu valodu. Tolaik jau galvenā bija krievu valoda, un man šķita, ka angļu valodu dzīvē īsti nevajadzēs.”
Kolhozā viņa nostrādāja gandrīz 40 gadu līdz aiziešanai pensijā. Pa vidu vēl dažus gadus pastrādāja uz dzelzceļa par remontstrādnieci. “Tas bija 1961. gadā, kad Gagarins uzbrauca debesīs,” atceras Antonija. Pie tagadējās mājiņas tikusi, kad kolhoza priekšsēdētājs piedāvājis nākt strādāt uz fermu, kopt buļļus. Vēlāk nācies arī slaukt govis: sākumā ar rokām, pēc tam ar slaukšanas aparātu. Antonija apguva fermas mehāniķa specialitāti, bija atbildīga par dzirdināšanas un slaukšanas sistēmām, remontēja mēslu transportiera ķēdes. “Pati ar visu tiku galā,” lepni saka Antonija. “Reiz biju palīdusi zem transportiera, kas atkal bija saplīsis un vajadzēja saremontēt. Tikmēr atbrauc elektriķi, kas sākumā mani nepamanīja un šķendējās: “Kas par lietu?! Elektrība deg, bet nav neviena cilvēka!” Tad nu es lienu laukā un saku: “Nuja, sievieti jau par cilvēku laikam neuzskata!” Viņiem palika neērti un aizgāja projām, pat īsti neatvadījušies.”
Antonija ir neliela auguma, bet viņas plaukstas būtu basketbolam piemērotas: lielas, ilggadējā slaucējas darbā norūdītas. Antonija spriež, ka Kristapa slaidais augums (oficiālā statistikā rakstīts 221 cm) viņam varētu būt ticis no abiem vectēviem, kas bija gara auguma; dzimtas sievietes nav tik garas. Antonija ar pirmo dzīvesbiedru, Tāļa tēvu Arvīdu nebija oficiāli sarakstījusies. Kad puikam bija seši gadi, viņa apprecējās ar kolhoza brigadieri Voldemāru Trumsiņu, ar kuru kopā nodzīvoja vairāk nekā pusgadsimtu līdz viņa aiziešanai mūžībā.
