Vēl šajā rudenī varam stādīt mežu 0
Latvijas valsts mežu (LVM) Strenču kokaudzētavā dažādās attīstības stadijās ir ap 40 miljoniem stādu un tā ir īstā vieta, kur iegādāties skuju koku meža reproduktīvo materiālu – priedes un egles stādus. “Pateicoties gan stādu kvalitātei, gan selekcionētam materiālam meža īpašnieks iegūs augstvērtīgāku produktīvāku un noturīgāku meža audzi,” saka LVM Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks.
Lai arī rudens ir ražas novākšanas laiks, mežiniekiem tas ir arī periods, kad vēl var iestādīt jaunos kociņus. LVM Strenču kokaudzētavā stādi dalās pēc vecuma un izmēra. Priedei tie ir viengadīgi ietvarstādi, eglei savukārt divgadīgi ietvarstādi, un ir arī nedaudz egles kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu – aptuveni 25 līdz 50 centimetru garumā. Jānis Zvejnieks norāda, ka teju visi stādi ir augstākas ģenētiskās kvalitātes materiāls un meža īpašniekiem tiek piedāvāti stādi, kuru sēklas nākušas no sēklu plantācijām. “Šie stādi ir nedaudz dārgāki, bet, ja īpašnieks mežu kopj un veic visus vajadzīgos agrotehniskos pasākumus, potenciāli var sagaidīt apmēram par 20 procentiem lielāku ražu. Mežs kļūst produktīvāks. To stumbri ir taisnāki un zari tievāki. Tas ir galvenais, ko ņemt vērā, ja atjaunojam mežu vai ieaudzējam mežu neizmantotās lauksaimniecības zemēs.” Pateicoties gan stādu kvalitātei, gan selekcionētam materiālām, meža īpašnieks iegūs augstvērtīgāku produktīvāku un noturīgāku meža audzi.
Ko iegūstam stādot pavasarī, ko – rudenī
LVM Strenču kokaudzētavas vadītājs stāsta, ka stādīšana dalās pavasara un rudens sezonās. Rudens stādīšana, kas sākās aptuveni augusta vidū, šobrīd rit pilnā sparā un turpināsies apmēram līdz oktobra vidum. Taujāts, kādās sezonās meža īpašnieki stādīšanas darbus izvēlas biežāk, Jānis Zvejnieks atklāj, ka rudeni izvēlas tad, ja pavasarī nav izdevies sagatavot platību vai vienkārši tam trūcis laika, kā tas nereti mēdz būt lielās zemnieku saimniecībās. “Rudens stādīšana nav slikts laiks, tomēr populārākais ir pavasaris – apmēram 90 procentus stādu iestāda pavasara sezonā. Ideālā variantā līdz maija vidum, bet lielie meža īpašnieki mēdz stādīt arī vēlāk.” Jānis Zvejnieks arī pauž, ka LVM Strenču kokaudzētava var nodrošināt arī saldētus stādus. “Tie zemās temperatūras dēļ vēl nav sākuši augt, tāpēc vēlākiem stādījumiem nav tik liela pārstādīšanas stresa.”
Stādīšanas veids abos gadalaikos ir vienāds, atšķiras tikai sezona. Pavasaris ir dabīgais laiks, kad stādi sāk augt, un tad augiem ir vismazākais stress. Tāpēc no šī aspekta pavasaris ir piemērotākais. Savukārt stādot jaunos kociņus rudenī, jāuzmanās no vietām ar lielu mitrumu. Ja ūdens sastāvs augsnē būtiski pārsniedz normālo līmeni, tas ziemā sasalst, izplēšas, un jaunos stādiņus var vienkārši izspiest laukā no zemes. Tāpēc ja augsne ir mitra, stādīšanu labāk atlikt uz pavasari.
Kā stādus rezervēt
Taujāts, kādas ir stādu rezervācijas iespējas, Jānis Zvejnieks atbild, ka pareizākais veids ir izmantot rezervācijas sistēmu “Latvijas valsts mežu” mājas lapā. “Sadaļā “Biznesam” – “Sēklas un stādi”, var aizpildīt anketu un veikt meža stādu rezervāciju, izvēloties stādu veidu, kokaudzētavu. Mēs sagatavojam priekšapmaksas rēķinu. Kad tas apmaksāts, klients zvana uz kokaudzētavu un sarunā laiku, kad var braukt pēc stādiem. Rudens sezonā tas droši vien prasīs pāris dienu, jo stādi visu laiku sagatavoti nestāv – mēs tos sagatavojam pēc konkrēta pasūtījuma. Pavasarī to var izdarīt dienas laikā.”
Jānis Zvejnieks arī norāda, ka stādus var rezervēt tikai tad, kad tie sasnieguši noteiktus kvalitātes standartus. “Priedei tie ir vismaz 10 centimetri, eglei vismaz 20 centimetri. Ja stādi ir īsāki, mēs tos nepiedāvājam. Mūsu prioritāte ir nodrošināt augstākas ģenētiskās kvalitātes stādus tieši Latvijas privātajiem meža īpašniekiem, kuriem faktiski tiek pārdota lielākā daļa mūsu stādu. To nelielo daļu, kas paliek pāri, tirgojam arī uz ārzemēm, bet šobrīd tas nav prioritāri. Mums, protams, ir līgumi un sadarbība, bet principā vispirms apzinām, ko iespējams realizēt šeit Latvijā, un tikai pēc tam skatāmies tālāk.”
