Egils Līcītis: Vēlētājiem jāalgo patrioti 0
Uz Saeimas vēlēšanām mūsu politiskie spēki piepūstām burām iebrauc dziļāk selgā, kā jau tāljūras braucienā dodoties, un varbūt pat Ziemeļpolu sasniegt. Salīdzinājumam – Eiroparlamenta vēlēšanas ir tāda lēnāka jahtu regate, tepat pa līci burājot, bet diezgan krāsaina un izteiksmīga, jo Briselē nokļūst tikai astoņi balsu zvejotāji no Latvijas.
Dabiskais Latvijas pilsoņu jautājums – par ko balsot? Kam lai atskan himna “Oda priekam”? Protams, ka gribētos panākt ideālo, lai astoņi mūsu delegāti flīzētajos un stiklotajos Eiropas gaiteņos stāvētu un pat kristu par Latvijas interesēm kā divkājaini Ziemeļu lauvas un lauvenes, taču šoreiz liels balsotāju panākums būs, ja izdosies neaizsūtīt “darbā” uz Briseli toksiskus latviešu tautas “draugus” un vitālāko nepieciešamību “aizstāvjus” kā Tatjanu Ždanoku. Apstākļos, kad mūsu austrumu kaimiņš palicis tāds nemierīgs, dīžājas “vienmēr gatavs” militārpolitiskām akcijām un sagrābt svešas teritorijas, partiju piedāvātie saraksti apzinīgam vēlētājam stipri vien jāfiltrē. Eiropā jānonāk nacionāli noskaņotiem deputātiem, kādi, gluži dabiski, ir Nacionālās apvienības listē, vai arī “Vienotībā” cītīgi strādājušie, pieredzējušie Vaideres kundze un Šadurska kungs.
Latvijas īsajā astoņvietīgajā ierindā šoreiz vajadzētu tikt lauku un reģionu vajadzības zinošiem cilvēkiem, kādi meklējami pašvaldībās visvairāk balsu ieguvušajās Latvijas Zemnieku savienībā un Reģionu partijā. Pieredze rāda, ka Briselē notiek daudz izšķirīgā mūsu zemniekiem, tāpēc lauksaimniecību saprotoši, aizbildnieciski ļaudis tur noteikti vajadzīgi. Gaisā pasistos “zaļos” gan vajadzētu nošķirt no godīgiem LZS biedriem un strīpot. Lai Latvija ir pārstāvēta no Ainažiem līdz Pāvilostai, no Mītavas līdz Zilupei. Vai par eiroskepticiskiem kandidātiem jābalso? Kāpēc ne, eiroskeptiķus vēlē arī citās valstīs, un nav nekāds bubulis, ja svaru kausos patriotisms par savu zemi, savu tēviju pārsver Eiropas vienotības, kosmopolītisma un dziļākas federalizācijas idejas. Tie varētu būt “vērtību cilvēki”, kuri ir ar latvieša pašcieņu, godu un attiecīgu pārliecību, tomēr nelokāmi nemaldīgi par Latvijas piederību Rietumu pasaulei.
Par ko nav jābalso? Vēlētāja pildspalvas vēzēklis lai iet pāri “tramvajā dzimušiem” politiskajiem projektiem, kuriem nav nedz saknes dzimtajā zemē, nedz piekritēju bāzes un kuri nepastāvēs ilgtermiņā, lemti drīzai iznīkšanai. Faktiski tikai esošās varas partijas dod zināmu garantiju, ka balsis netiks izsviestas vējā un ievēlētajiem būs būt atbildīgiem sabiedrības priekšā.
Nozīmīgi, lai Eiroparlamentā nokļūst aizrautīgas un enerģiski spilgtas personības ar labu reputāciju, nevis apsūbējušas slavas ļautiņi vai zigzagiem ceļa mazdūšīgi gājēji. Kopš “maģiskā reālisma” tēva Gabriela Garsijas Markesa nāves nav gaidāms, ka kāds cits pasaku meistars dzimis, lai viņu pārspētu, tāpēc partiju programmu caurlūkošana nav diez ko no svara. Kaut ko pareizu visi jau būs sarakstījuši un izpušķojuši, bet galu galā Eiropā visu izšķirs kadri.
