Velga Krile, «Kā mirdzošas būtnes» 0
Mākslinieks Zigmunds Lapsa. “Mansards”, 120 lpp.
10 latvieši, kuriem pat mākslīgais intelekts piedēvē kosmiski augstu IQ līmeni
34
“Jau gadu viņš man ir līdzās katru dienu” – Modris Konovalovs aizkustinošā ierakstā pastāsta par dzīvi kopā ar Alekseju Stepanovu
9 “nevainīgi” bērnības ieradumi, kas patiesībā bija maģiski rituāli: tikai tu to nenojauti…
Velga Krile (1945 – 1991) nodzīvoja īsu, bet intensīvu mūžu, un tas atspoguļojas arī viņas dzejas intensitātē. Sastapšanās ar viņas dzeju, kura pie lasītājiem sāka nonākt jau pagājušā gadsimta 60. gados, turpinās arī pēc Velgas Kriles nāves, pateicoties māsas Antras rūpēm. Nepublicētās dzejas krājumiem “Skrien sarkans jaguārs” (2005) un “Ugunspuķe aizmirstība” (2008) pievienojies trešais, ticams, pēdējais. Spilgts, jūtīgs un uzrunājošs.
