Vēlreiz – uz Tobāgo! 0
16. jūnijā latvieši no dažādām mītnes zemēm un Latvijas pulcēsies Tobāgo un Trinidādas salās, lai piedalītos 16. latviešu salidojumā, kas turpināsies līdz 26. jūnijam. Ir paredzēta kopīga Jāņu svinēšana kurzemnieku krastmalā, arī salas apskate, iepazīšanās ar kurzemnieku vēsturiskām vietām un piedalīšanās kultūras pasākumos.
Kopdziedāšana ar Austrālijas un Īrijas koristiem
Piedalīsies kora dziedātāji no dažādām zemēm – Austrālijas koris “Atbalsis” un arī kori no Latvijas un Īrijas. Korus virtuāli koordinē Marija Perejma Austrālijā, un, iebraucot salās, koristi jau būs apguvuši dziesmas. Arī vietējie koristi ir ielūgti piedalīties, jo daži prot nodziedāt kādu latviešu tautasdziesmu un Latvijas himnu. Pēdējo nodziedājuši toreizējai Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai Tobāgo salā 2001. gada decembrī. Cerams, ka Tobāgo asamblejas kultūras padome iekļaus kori iespējamās “Courlander Landing Day” ceremonijās, kas ir daļa no gadskārtējā Tobāgo tautas mantojuma festivāla.
Notiks arī ekumenisks dievkalpojums, preses u. c. intervijas, kā arī televīzijas pārraides. Iepriekšējos gados koristus ir pieņēmis Trinidādas un Tobāgo valsts prezidents Džordžs Maksvells.
Tobāgo salā “kūrlanderi” (tā vietējie ir iesaukuši latviešus) apskatīs vietas, kur kādreiz stāvējuši Kurzemes hercogistes cietokšņi, arī apkārtni, ko apdzīvojuši paši kurzemnieki. Kūrlandes pilsētiņā apmeklēs Kurzemes līča muzeju, ko pirms nedaudz gadiem ir atklājuši vietējie.
Būs iespējams iepazīties ar Tobāgo dabu, peldēties Lielajā Kurzemes līcī, arī kopā ar krāsainām zivīm slavenajā Bukūrifā pie skaistās Pidženpointa jūrmalas.
Pirmais latviešu salidojums Trinidādā un Tobāgo notika 1974. gadā, kad prof. Dr. Edgars Andersons sapulcināja latviešus no dažādiem kontinentiem ar mērķi tos iepazīstināt ar Tobāgo salas bagātībām un vēsturiskām vietām. Šai pirmajā salidojumā arī piedalījās princis Bīrons, Kurzemes hercoga Ernesta Bīrona pēctecis.
Pirmie latvieši Tobāgo
Pirmo reizi kurzemnieki salā gan ieradās 1639. gadā, bet varbūt arī 1634. gadā, jo apliecinošajā dokumentā gada skaitlis nav skaidri salasāms un liecības ir dažādas. Pagājušā gadsimta 50. gados prof. Andersons kopā ar Trinidādas un Tobāgo (toreiz vēl angļu kolonijas) vēsturniekiem veica arheoloģiskus pētījumus, atklājot ne tikai kurzemnieku apmešanās vietas, bet arī holandiešu un franču kolonizētos rajonus, kā arī karību un aravaku indiāņu apmetnes.
Indiāņi bija salas pirmie iedzīvotāji – karībi bija kareivīga cilvēkēdāju un sirotāju cilts, kas bieži mainīja dzīvesvietas, pārceļoties no vienas salas uz otru, aravaku apmetnes bija pastāvīgākas (šo abu indiāņu cilšu pēcteči vēl dzīvo Venecuēlā). Holandieši bija pirmie, kas ieradās salā, – jau 1628. gadā, gan ar nelielām un neilgi pastāvošam grupām (spāņi tos būtībā iznīcināja). Kurzemnieku kolonija izveidojās par spēcīgu, dzīvotspējīgu uzņēmumu, kas, sākot ar 1654. gadu, pakļāva zem hercoga karoga visus salas iedzīvotājus, arī pārpalikušos cittautiešus.
Tai laikā hercoga kuģi izveidoja tirgošanās trīsstūri starp Kurzemi (Ventspili), Gambiju un Tobāgo, arī apgādājot salas kurzemniekus ar dzīvei nepieciešamo. Hercogs Jēkabs pārdeva Ventspilī būvētos kuģus, arī ieročus, lielgabalus un munīciju, sākumā izmantojot Kurzemes dzelzs rūdu, vēlāk to ņemot no savas Eidsvolas kolonijas Norvēģijā. Izveidojās ienesīgs tirgus ar karojošām lielvalstīm, it īpaši ar Angliju (Kandavas latviešu dzelzskaļu ražotās šautenes bija sevišķi iecienītas Eiropā).
Diemžēl hercogs, neitrālas valsts galva, nerūpējās par hercogistes militāru aizsargāšanu, un 1658. gadā zviedri, iebrūkot Kurzemē (karā pret poļiem), to galīgi izpostīja – hercogs nonāca ieslodzījumā, atgūdams brīvību tikai 1660. gadā.
Sakari ar Tobāgo pārtrūka, un salas kurzemnieki bija pamesti savam liktenim. Viltīgie salas holandieši šos apstākļus izmantoja un 1659. gadā salu pārņēma savā varā. Pēc lielām pūlēm un vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem hercogam tomēr izdevās salu atgūt, un vēl 1693. gadā garāmbraucējs dāņu kuģis raksta par rosīgu kurzemnieku koloniju, kas tai laikā jau bija kļuvusi patstāvīga, jo hercoga Jēkaba pēcteči maz interesējās par Tobāgo un salenieku likteni (hercogs mira 1681. gadā).
Dzimtļaudis ar līgumu
Kurzemnieki no Tobāgo salas ar laiku izceļoja uz citām Karību salām, ASV kolonijām un arī droši vien uz Venecuēlu – tās krasti atrodas netālu, un sajaucās ar citiem iedzīvotājiem. (Gvajāna jau bija saņēmusi savu tiesu kurzemnieku kolonistu, kas bēga no indiāņu uzbrukumiem.) Ar laiku, angļiem pārņemot salu, vecie vietu nosaukumi angliskojās. Šodien iebraucēji var sastapties ar tādiem vietvārdiem kā “Great Courland River”, “Great Courland Bay”, “Coerse Bay” (holandiešu rakstībā Coerse izrunā Kurse, resp., Kuršu līcis) u. c.
Grūti saprast, vai tādi uzvārdi kā “Wilkes” ir angļu izcelsmes vai nākuši no latviešu vārda “Vilks”. Prof. Andersons min, ka sastapies arī ar vietējiem, kam uzvārds Sils, Bise, Dibbens. Uzvārds “Kurlander” ir visai izplatīts melno ļaužu un arī ebreju (!) vidū, arī ārpus Tobāgo.
Tobāgo salas iedzīvotāji šodien gandrīz visi ir melni, vergu pēcteču atvases, koloniālo varu savesti no Āfrikas un pārvesti no citām Karību kolonijām. Jāpiemin, ka arī hercogs Jēkabs tirgojās ar vergiem – viņam bija līgumi ar afrikāņu vadoņiem (tai laikā pilnīgi neparasta rīcība, jo citi eiropieši iebruka Āfrikas zemēs un ar varu sagūstīja iedzimtos).
Jaunajiem salas iedzīvotājiem, kā melnajiem, tā “baltajiem vergiem” – Kurzemes dzimtļaudīm – bija tiesības iegūt savu zemi un kļūt brīviem. Šī iemesla dēļ kurzemnieki salā ir iecienīti. Tagad Tobāgo asambleja (parlaments) ir novietojusi izkārtni pie mākslinieka Jāņa Mintika projektētā un 1978. gadā atklātā Kurzemnieka pieminekļa Plimatā (bij. Jēkabpilī jeb Jākobusštatē), kas vēsta par šo hercoga Jēkaba plašo žestu.
Šodien – kontakti un salidojums
Ventspils muzejs un dome ir uzņēmuši sakarus ar Tobāgo asambleju un Tobāgo muzeju (kur arī atrodas latviešu eksponāti), lai atraktu ap pieminekli manāmās kurzemnieku cietokšņa kontūras. Šai vēsturiskajā vietā, starp citu, atradās pirmā luterāņu baznīca jaunajā kontinentā.
Uz salidojumu latvieši šogad pulcēsies Sv. Dāvida baznīcā, kas atrodas turpat blakus. Vēl jāpiemin, ka Tobāgo valdība ir piešķīrusi zemi pie baznīcas, lai celtu latviešu centru un restorānu. Tiek gaidītas uzņēmīgas rokas!
Šodien salas vēsturnieki pieņem, ka kurzemnieki, kas palikuši salā, ar laiku ir asimilējušies. Interesantu gadījumu ir atstāstījusi Braziljas latviešu sabiedriskā darbiniece Dzidra Adamsone, kas Sanpaulu ostā reiz satikusi kapteini no Tobāgo, kas sevi uzskatījis par kurzemnieku. Kapteinis ir bijis gluži melns, un radies jautājums, kā viņš zina, ka ir kurzemnieks. Paskaidrojums bijis, ka viņa ģimenē joprojām ēdot kurzemnieku ēdienus, un aprakstījis cūkas cepeti u. c. raksturīgus ēdienus, kas tipiski latviešiem. Viņa ģimenē arī joprojām protot gatavot pastalas, un viņam glabājoties blonda matu bize no savas ģimenes priekšteces.
Uzziņa 16. latviešu salidojums Tobāgo un Trinidādas salās notiks no 16. līdz 26. jūnijam. Personas, kas vēlētos piedalīties, ir aicinātas pieprasīt reģistrācijas materiālus salidojuma vadītājam Guntaram Gedulim, rakstot [email protected]. |
