Ekrānšāviņš

Otrdien, 12.aprīlī, Gulbenē nofilmēts liels virpuļvēja radīts stabs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tviterkontā publicētais ieraksts.

Lasītākie

Siliņa gatava lauzt izdienas pensiju veco kārtību: “Nevaram atļauties, ka prokurors 50 gados pamet darbu”

Drošākās un nedrošākās Latvijas pilsētas, kur atrasties “X” stundā: mākslīgā intelekta prognoze

Kokteilis

10. jūlijā mūs apspīdēs Briežu pilnmēness – tas īpašā veidā ietekmēs visas zodiaka zīmes

Lasīt citas ziņas

To parasti sauc par velna slotu jeb virpuļstabu, angliski – par putekļu velnu (“dust devil”).

Šāda dabas parādība izplatīta visā pasaulē, kā arī uz citām planētām. Velna slotas rodas sausā un saulainā laikā, kad dominē lēns vējš vai bezvējš, izraisot nevienmērīgu gaisa sasilšanu. Saules sasildītais gaiss no zemes virskārtas strauji ceļas augšup – cauri vēsākam gaisa slānim. Ja apstākļi ir piemēroti, rodas un pastiprinās gaisa riņķveida kustība.

Krievija divu līdz piecu gadu laikā var kļūt par militāru apdraudējumu Eiropai. Eiropas Komisija aicina sagatavoties arī citām katastrofām

Lietussargs var noderēt! Laikapstākļi ceturtdienai

SPKC nācis klajā ar jaunāko informāciju, meklējot streptokoka infekcijas uzliesmojuma avotu

Vakar, 12.04.2016., Gulbenē novērots virpuļstabs. Autors – Kārlis Eindorfs pic.twitter.com/gtwLiZ59gp

— Meteo.lv (@LVGMC_Meteo) 13 апреля 2016 г.

Piemērotākie apstākļi virpuļstabu attīstībai Latvijā ir skaidrās marta un aprīļa dienās, kā arī svelmainās vasaras dienās.

Tie ir līdzīgi nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornado, ar atšķirību, ka velna slotas veidojas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi – zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem.

Visbiežāk virpuļstabi ir nelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest siltumnīcas.

Otrdien Gulbenē novērotais virpuļstabs bijis krietni lielāks par vidējo.