Foto – Anda Krauze
– Esat latviešu mūzikas patriots. Kāpēc mums ir svarīgi zināt, piemēram, visas 17 Emīla Dārziņa solo dziesmas, uz ko mudinājāt pērn savā koncertā Latvijas Radio studijā? 0
– Kurš gan cits, ja ne mēs, spēlēsim šos darbus? Kopš 80. gadu sākuma interesējos par latviešu komponistu darbiem gan Latvijā, gan citur pasaulē. Jā, ir vēl daudz neatklātu skaņdarbu, kas nav spēlēti un dziedāti. Piemēram, šogad komponistam Jānim Ivanovam 110. gadskārta. Tiek spēlēta viņa klaviermūzika, simfoniskā mūzika. Bet viņa dziesmas nav bieži skanējušas. Tās saglabājušās, izņemot dažas, tikai rokrakstos un rokrakstu kopijās. Tagad laiks tās paskatīties no jauna.
Reklāma
Reklāma
Ineses Supes cīņa turpinās: “Kad iznācu no ķirurga kabineta, es apraudājos, jo man gribējās iznākt kā uzvarētājai, bet tā pagaidām nesanāk”
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo!
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
– Dzīvojam jocīgā laikā. Katru vakaru televīzijā ziņo, cik grozus Porziņģis iemetis, nevis kā Elīna Garanča Metropolitēnā nodziedājusi…
– Jā, tā ir politika, ka nācijai jābūt veselīgai ar sportu, es papildinātu, ka nācijai jābūt veselīgai arī ar kultūru. 80. gados Latvijas TV vai radio katru nedēļu translēja kamermūziku. Ja koncertos neredzējām televīzijas kameras vai radio mikrofonus, domājām – kas tad nu noticis? Tagad svaru kausi nosvērušies par labu popmūzikai, ko es nenoliedzu un labprāt paklausos. Viens, otrs, trešais kanāls… Es viļos nevis popmūzikas daudzumā, bet amatieru līmenī. Doma kora skolā ir izveidota džeza nodaļa, mūzikla nodaļa, droši vien izpildītāju līmenis celsies. Bet tagad daudzām zvaigznēm vajadzētu vēl piecus gadiņus pacīnīties un tad nākt uz televīziju.
