“Vienotībai” priekšā divas grūtas nedēļas 5
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas vēlēšanu priekšvakarā Jūrmalā Dzintaru koncertzālē sestdien notika “Vienotības” kārtējais kongress, uz kuru savu iespaidu bija atstājis vēlēšanu tuvums.
Līdztekus gandarījumam, ka Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdība sarežģītos apstākļos būs nostrādājusi visu Saeimas pilnvaru laiku, vairāki runātāji atgādināja, ka priekšā vēl ir divas ļoti grūtas nedēļas. “Dzelzs nervus. Un tad rezultāti neizpaliks,” kongresa noslēgumā sacīja partijas priekšsēdis Arvils Ašeradens.
“Nākamās divas nedēļas būs ļoti grūtas, jo premjera partija ir mērķis konkurentiem. Šīs divas nedēļas mums vēl ir jāiztur. Pēc tam tas viss būs beidzies un sāksies sarunas par jaunās valdības veidošanu, kas būs gana interesantas,” kongresā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Sabiedrības domas aptaujās “Jaunā Vienotība”, kuras dalīborganizācija ir “Vienotība”, ir populārākais politiskais spēks. Taču E. Rinkēvičs aicināja ielāgot, ka “socioloģijai var uzticēties tāpat kā laika prognozei – “izejot no mājas, tomēr ir jāpaņem līdzi lietussargs”. Arī Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis deva mājienus par pieaugošo konkurences cīņu, sakot, ka koalīcijas vienošanās ir džentlmeņu vienošanās – lai to īstenotu, visiem ir jābūt džentlmeņiem.
Jau rakstīts, ka “Attīstībai/Par” premjera kandidāts, aizsardzības ministrs un arī Ministru prezidenta biedrs Artis Pabriks nesen videouzrunā vēlētājiem teica: “Kā komandas cilvēks es premjeru krīzē nekritizēju, bet, kad es tiekos ar cilvēkiem un viņiem vaicāju, vai gribat Kariņu atkal par premjeru, tad parasti atbilde ir – nē. Mans pienākums ir runāt tieši – valstij nav pa īstam atbildīga premjera.” Lūgts komentēt kolēģa teikto, K. Kariņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka politikā aizvadītajos 20 gados viņš neatceras, ka kāds pret partneri būtu vērsies tik personīgi un tik brutāli. K. Kariņš varot to visu uztvert kā vēlēšanu kampaņu un nesaka, ka pēc vēlēšanām abu politisko spēku sadarbība ir neiespējama, bet viņa pieredzē nekas tāds neesot bijis, “taču tad jau redzēsim, ko teiks vēlētāji”.
Uzrunājot kongresa delegātus, K. Kariņš atzina, ka šie četri gadi nav bijuši viegli un, “ja viens otrs partneris būtu mazāk bļaustījies un vairāk pastrādājis savā sektorā, tad darbs būtu vieglāks”. Premjers piekrīt, ka “viss nebija perfekti, bet mēs mācījāmies procesā”. K. Kariņš nosauca trīs galvenos nākamās valdības uzdevumus. Vispirms tai būs jākoncentrējas uz ekonomikas attīstību, paredzot investīcijas eksportējošiem uzņēmumiem. Nākamais uzdevums ir ieguldīt ārējā un arī iekšējā drošībā, tuvāko četru gadu laikā palielinot finansējumu aizsardzībai līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. Ir jāstiprina arī tiesu un iekšlietu sistēma. Trešā prioritāte ir izglītība, uzskata premjers.
Kongresā uzstājās arī Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš uzskata: “Jaunajā realitātē – laikā, kad Krievija izmanto savas energoresursu piegādes kā manipulāciju un šantāžas ieroci, kad situācija ir ļoti sarežģīta kā ģeopolitiski, tā ekonomiski, ir īpaši svarīgi, lai valsti vadītu pieredzējis politiskais spēks ar skaidru eiroatlantisko kursu. Šajā realitātē nav vietas populismam un eksperimentiem, mēs nevaram atļauties šķiest enerģiju politiskiem ķīviņiem un otršķirīgām problēmām.” V. Dombrovskis norādīja, ka vienlaikus ir vajadzīga prasmīga ārpolitika, lai kritiskā brīdī valstij būtu nepieciešamais starptautiskais atbalsts.
